Nodaļa — LNB teritoriālās organizācijas
Baltā spieķa diena LNB organizācijās
Anita Zvirgzde
Balvu TO
Atzīmējot baltā spieķa dienu, Alūksnē rīkoja akciju. Tās laikā pārbaudīja, vai autovadītāji zina, ka redzes invalīdiem atļauts šķērsot brauktuvi ne tikai uz gājēju pārejas. Baltā spieķa dienas akcija notiek ceturto gadu.
Divi vadītāji ignorē LNB Alūksnes biedru grupas kultūras pasākumu vadītāju Edvīnu Poišu, kurš, paceļot balto spieķi, brīdināja tuvojošos autovadītājus un šķērsoja ielu Raiņa bulvārī. Notiekošo vēroja Alūksnes rajona Ceļu policijas darbinieki, fiksējot visu ar video sistēmas palīdzību. Autovadītājus, kuri neapstājās un apbrauca neredzīgo gājēju, policija apturēja un mutiski brīdināja. CSDD Alūksnes nodaļas vadītājs Gints Rozenbergs viņiem dāvināja informatīvu materiālu par sodiem un pārkāpumiem ceļu satiksmē.
Akcijas norise šogad Alūksnē nebija tik pārsteidzoša kā iepriekšējos gados. Šoreiz tikai divi autovadītāji ignorēja balto spieķi un, apbraucot gājēju, turpināja ceļu. Savukārt pēc apturēšanas bija pārsteigti par aizrādījumu un savu vainu neatzina. Abi apturētie autovadītāji bija vecāki par četrdesmit gadiem un ar pietiekami lielu autovadītāja stāžu.
Pats E. Poišs vērtē, ka šoreiz autovadītāji bija saprotošāki un zinošāki, jo tikai divi neļāva šķērsot brauktuvi. «Pirmais no viņiem nobrauca gar pašu baltā spieķa galu! Tomēr kopumā autovadītāju attieksme ir uzlabojusies. Kad akcija Alūksnē notika pirmo reizi, daudzi autovadītāji neapstājās, daži pat pārmeta, ka ākstos,» stāsta E. Poišs. Viņš atzīst, ka redzes invalīdi ar balto spieķi reti iziet ielās. «Biedrības Alūksnes nodaļā ir 28 biedri, bet neviens nestaigā ar balto spieķi. Zinu, ka daudzi to dara Rīgā, Juglā un Cēsīs, jo tur jūtas drošāk,» saka E. Poišs. «Kad akcija Alūksnē notika pirmo reizi, daudzi autovadītāji neapstājās, daži pat pārmeta, ka ākstos.»
Alūksnes rajona kārtības policijas biroja trešās nodaļas inspektors Guntis Drīlis arī atzīst, ka šogad akcijas laikā autovadītāji bija uzmanīgāki. «Reāli Alūksnes ielās cilvēki ar balto spieķi nestaigā. Autovadītāji, kuri pārsvarā brauc tikai pa Alūksnes ielām, nereaģē uz šādu gājēju. Tie, kas regulāri brauc uz Rīgu, uzmanās vairāk. Ar šādu akciju palīdzību var rosināt cilvēkus biežāk iziet ielās ar balto spieķi. Tad arī autovadītāji pieradīs pie šādiem gājējiem. Bet jārēķinās arī ar autovadītāja reakcijas laiku — nevajag pēkšņi šķērsot ielu,» saka G. Drīlis. Viņš uzsver, ka sods par šādu pārkāpumu ir bargs — 10 līdz 50 lati un divi soda punkti.
G. Rozenbergs piedalījies akcijā arī iepriekš un atzina, ka toreiz tā bija ekstrēma un, vērojot no malas, raisīja pat bailes. «Cilvēkiem, kuri var redzēt, ir neiespējami izprast, ko šādā brīdī izjūt vājredzīgs vai neredzīgs cilvēks. Pats bieži braucu cauri Juglai, kur izvietota brīdinoša zīme par neredzīgiem gājējiem. Šāda zīme dara uzmanīgāku, bet visur zīmes nevar izvietot, tādēļ autovadītājiem vienmēr jāuzmanās,» saka G. Rozenbergs.
Viņš vērtē, ka akcija savā ziņā ir provokatīva. «Tādēļ vājredzīgiem cilvēkiem arī ikdienā vajadzētu vairāk izmantot balto spieķi, brīdināt apkārtējos, būt pārliecinātiem par sevi. Bet viņiem jāņem vērā, ka ceļa apstākļi uz ietves un brauktuves var būt dažādi,» piebilsts G. Rozenbergs.
Jelgavas TO
LNB Jelgavas TO rīkoja reidu, kurā noskaidroja vides pieejamību dažādiem sabiedriskajiem objektiem — veikaliem, iestādēm un citiem. «Mēs sapulcējāmies trīs, četri cilvēki un gājām. Protams, centos iepriekš mūsu vizīti pieteikt. Vai ikdienā iepriekš piesakāmies veikala īpašniekam, ja dodamies uz tirgotavu pirkt maizi,» stāsta LNB Jelgavas TO vadītāja Svetlana Sproģe.
S. Sproģe teic, ka viņas iecerētais reids nav tik riskants kā citās pilsētās, jo pārbaude nav vērsta uz ielu satiksmes dalībniekiem, bet gan sabiedriskajām iestādēm un veikaliem, tādēļ palīdzība no malas neesot vajadzīga. Arī ikdienā viņa bez citu palīdzības iet pa pilsētu. Redzes invalīdus uztrauc nemarķētas stikla durvis, ceļa zīmju pakāpieni, kas ir tikpat pelēki kā ietve.
Reidā iegūtos materiālus paredzēts izmantot seminārā, kas 22. oktobrī notika Rīgā un ir daļa Nīderlandes un Latvijas kopīgi atbalstītā projekta, kas veicina vides pieejamības standartu pilnveidošanu cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Runājot par balto spieķi un piespraudēm, kas palīdz uz ielas pamanīt redzes invalīdus, S. Sproģe pauž, ka attieksme diemžēl ir divējāda. Protams, lielākā daļa sabiedrības cilvēkam ar šādām pazīšanās zīmēm labprāt palīdz šķērsot ielu, veikalā izvēlēties preci un veikt citas darbības.
Diemžēl atrodas arī nelieši, kuri izmanto invalīda fiziskos trūkumus. Šādi gadījumi gan ir reti, tomēr piesardzības dēļ atšķirības zīmes neredzīgo vidū nav īpaši populāras.
Liepājas Neredzīgo biedrība
2008. gada 15. oktobrī Liepājā 10. reizi tika atzīmēta Starptautiskā Baltā spieķa diena. Jau tradicionāla šajā dienā ir ielu akcija kopā ar CSDD un ceļu policiju, kā arī biedru kopā sanākšana pie klātiem galdiem.
Biedrībā jau laikus sākām domāt gan par ielūgumiem, gan par telpām pasākumam, gan to kā saklāt bagātīgus galdus. Ielūgumos visiem biedrības biedriem rakstījām šādus O. Fītiņas-Baštikas vārdus: «Neraugoties uz apkārt valdošajām negācijām, uz runām par ekonomisko krīzi, uz to, ka naudas vienmēr par maz, šo dienu vēlējāmies sarīkot priecīgu. Lai ļaudis atnāktu, klausītos koncertu, mielotos ar sarūpētajiem gardumiem, tiktos ar draugiem un paziņām. Lai būtu kopā.»
14., 15. oktobrī akcijas «DIA:logs» ietvaros Liepājā viesojās «Tumšais treilers», kuru apmeklēja tiešām liels skaits interesentu — nāca sākot no pirmsskolniekiem beidzot ar pensijas vecuma ļaudīm. Visi vēlējās izprast, kāda tad ir dzīve tumsā? Treilerā pilnīgā tumsā bija jācenšas sameklēt nokritusi grāmata. Un tas izrādījās gana sarežģīts uzdevums gandrīz ikvienam apmeklētājam. Kāda Liepājas laikraksta žurnāliste aiz prieka, ka izdevās atrast meklēto, ar grāmatu trāpīja pa galvu gidei Ievai, kurai nācās pāris dienas pēc tam uzturēties slimnīcā.
15. oktobra rītā divu policijas ekipāžu uzraudzībā Ganību ielu, izmantojot balto spieķi, šķērsoja Māris Ceirulis, Aigars Bušs un Igors Langfrīds. Notiekošo filmēja TV «Dzintare». Autovadītāji, kā jau ierasts, reaģēja dažādi — cits, ieraugot ielas malā stāvošo ar paceltu balto spieķi, apstājās, cits aizbrauca tālāk. Tos, kuri aizbrauca, pēc brīža aizturēja Ceļu policija, ar jautājumu — vai neredzīgu gājēju redzējāt? Citi bija neizpratnē, jo paceltajā spieķī nebija atpazinuši neredzīga cilvēka simbolu, citi dusmīgi — ko vispār neredzīgs cilvēks dara uz ielas! Akcijas laikā kādam kursantam neveiksmīgi beidzās braukšanas eksāmens, jo arī viņš nepamanīja cilvēku ar balto spieķi. Uzfilmēto materiālu 30. oktobrī rādīja TV raidījumā «Motori rūc». To ierakstīs diskos, lai dāvinātu autoskolām.
Augustā pie mums atnāca ramona, topošo autovadītāju apmācītāja no «Mangaļa augstskolas» ar ierosinājumu darīt kaut ko, lai topošajiem šoferiem iemācītu, kā jāreaģē, ieraugot ielas malā gājēju ar paceltu balto spieķi. Un kā radīt izpratni par baltā spieķa nozīmi un cilvēkiem ar redzes traucējumiem kopumā. Tā 15. oktobra rītā ielu akcijā piedalījās arī vairāku Liepājas augstskolu pārstāvji un kursanti. Viņi vēroja autovadītāju reakciju, iepazinās ar simulācijas brillēm, ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, klausījās, ko stāstīja biedrības darbinieki.
Vienpadsmitos Liepājas tūrisma un tekstila skolas zālē sākās svinīgais pasākums. Bijām priecīgi redzot, ka lielā skolas zāle ir cilvēku pilna — bija aizņemtas visas 200 paredzētās vietas!
Katru gadu šajā dienā biedriem tiek sniegts pārskats par darbu laika posmā no iepriekšējās Baltā spieķa dienas līdz šai. Biedri tiek iepazīstināti ar biedru skaita izmaiņām, realizējamiem projektiem, dažādām aktivitātēm, biedrības dalību dažādos semināros, pasākumos, darba grupās, ar labvēļiem un atbalstītājiem. Oficiālajā daļā vēl bija lūgto viesu uzrunas, pašu biedru apsveikumi un ziedi, ziedi, ziedi.
Dalībnieku priekam uzstājās Strazdumuižas vīru vokālais ansamblis «Senozols». Viņu skanīgais priekšnesums izraisīja patiesu prieku klausītājos, dziesmu cikls no izrādes «Šveiks» lika smaidam atmirdzēt citkārt nevienā vien nopietnā sejā.
Kopā ar dziedošajiem vīriem uz Liepāju bija atbraucis estrādes ansamblis «Epsilons», kas izraisīja patīkamu pārsteigumu tajos, kas šī ansambļa dziedājumā bija klausījušies jau rīgā.
Un tad jau bija klāt patīkamā daļa — mielasts. To no mūsu labvēļu sagādātajiem produktiem bija pagatavojuši skolas studenti. Šīs daļas kulminācija bija garšīgā, divstāvīgā svētku torte.
Vēl viena svarīga pasākuma daļa katru gadu ir brīvprātīgo sveikšana. Mēs sakām paldies tiem cilvēkiem, kuri palīdz aiznest citiem biedriem avīzes un ielūgumus tiem, kuri nekad neatsaka izpildīt kāda lūgumu, tiem, kuri bez samaksas veic kādu darbiņu biedrībā. Paldies teicām, davinot klūdziņu pinēju uzpītās paplātes ar konfektēm.
Sekoja dziesmas Viktora izpildījumā. Kas vēlējās, varēja dziedāt līdzi, kas vēlējās — dejoja. Spieķa diena aizvadīta.
Cēsu TO
Cēsu pasākumu mērķis šajā dienā bija ne tikai dot iespēju kopā pabūt cilvēkiem ar redzes traucējumiem un viņu ģimeņu locekļiem, bet arī ļaut veselajiem izprast neredzīga cilvēka izjūtas. Un tas patiesi bija iespējams, jo, lietojot melnās brilles jebkurš varēja izmēģināt, cik viegli vai grūti ir, neko neredzot, pagatavot ēdienus, rakstīt datorā vai spēlēt galda spēles. Lielu interesi radīja konfekte, viens no trijiem Latvijā esošajiem suņiem-pavadoņiem, kuru uz Cēsīm no jelgavas bija atvedusi Sigita Ausmiņa.
Viņa pastāstīja, ka suņi kā neredzīgo pavadoņi līdz šim Latvijā vēl nav izmantoti, taču nu sperti pirmie soļi.
«Suņi-pavadoņi ir vajadzīgi. Tas dod cilvēkam ar redzes traucējumiem brīvības sajūtu un neatkarību, jo jebkurā brīdī iespējams aiziet turp, kur nepieciešams,» atzīst S. Ausmiņa.
LNB priekšsēdētājs Egons Zariņš atklāja, ka suņa-pavadoņa iegādāšanās un apmācība ir dārga, tas valstij izmaksātu apmēram piecus tūkstošus latu. Pašlaik tiek plānots, ka ik gadu Latvija varētu iegādāties un apmācīt piecus šādus suņus. Perspektīvā tiek plānots, ka līdzekļi sākotnēji varētu tikt saņemti no Eiropas fondiem, vēlāk — no valsts budžeta. E. Zariņš uzsver, ka jāsakārto arī likumdošana. Jau iesniegti priekšlikumi labklājības ministrijā, lai normatīvajos aktos būtu paredzēts, ka neredzīgie cilvēki ar suni-pavadoni drīkst uzturēties sabiedriskās vietās tai skaitā sabiedriskajā transportā.
E. Zariņš uzsver, ka pakāpeniski jāsasniedz Rietumvalstu līmenis, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem būtu izglītības iegūšanas iespējas, garantētas darba vietas, kā arī piemērota vide. Situācija uzlabojas, un šogad pirmie 12 cilvēki ar redzes traucējumiem ieguvuši pirmā līmeņa augstāko izglītību. «Izstrādāti arī priekšlikumi vides pieejamības uzlabošanai, sākot no trepju krāsojuma līdz skaņas signāliem. Videi jābūt tādai, lai neredzīgs cilvēks varētu orientēties un integrēties sabiedrībā,» uzsver E. Zariņš.
Cēsīs dzīvojošie cilvēki ar redzes traucējumiem vērtē, ka pilsēta lielākoties ir pieejama un arī sabiedrība saprotoša. Ilga Pēce kā piemēru min pārdevējus un autobusu šoferus, kuri lielākoties ir pretimnākoši. Indulis Pēcis, vērtējot vides piemērotību cilvēkiem ar redzes traucējumiem, atzīst: «Lielākoties tā ir pieejama, bet viena problēma stabi, kuri tur iepriekš nav bijuši, tāpat uzrodas arī būvbedres. Ja mēs par šādām izmaiņām iepriekš zinātu, varētu izvēlēties citu maršrutu.» Arī Ilga Pēce piekrīt, ka labs risinājums būtu, ja par dažādiem būvdarbiem Cēsīs biedrība tiktu informēta.
«Man šķiet, Cēsīs sabiedrība ir brīnišķīga un saprotoša,» uzskata Emerita Maļugina. Viņa atklāja, ka vēlams būtu, lai vairāk trotuāriem to malas būtu gaišākas un atšķirtos no pārējās daļas, lai tās vieglāk pamanīt. Baltā spieķa dienas pasākuma norise bija iespējama ar Cēsu pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras atbalstītā projekta «Mans baltais spieķis» palīdzību.
Strazdumuižas organizācija
LNB Strazdumuižas dienas centrs rīkoja sacensības un pasākumus, apliecinot baltā spieķa nozīmi neredzīgo cilvēku dzīvē, ar nosaukumu: «Baltais spieķis uz kuru var droši paļauties, atrodot savu mērķi un pārvarot šķēršļus».
No rīta visi devās uz rekonstruēto ceļa posmu — jauno Juglas ielu, lai šķērsotu ielu brauktuves pie zaļās gaismas, ieskanoties attiecīgajam skaņas signālam un novērtētu gājēju pāreju ērtību un drošību, kā arī perspektīvos maršrutus un jaunās vides pieejamības iespējas.
Orientēšanās sacensībās ar balto spieķi dalībnieki apmeklēja četrus maršruta punktus: veikalu, Latvijas Neredzīgo bibliotēku, doktorātu un LNB centrālo valdi. Noslēgumā tika apbalvoti ātrākie.
Tad sekoja sacensības «Šķēršļu atpazīšana un pārvarēšana», lietojot balto spieķi. Ceļa posmā, kas norobežots pie 8. korpusa, bija jāatrod un jāpārvar dabīgie un imitētie šķēršļi: koks, kuram jāapiet, krēsls, uz kura bija jāapsēžas, ūdens bļoda (peļķe), orientieris (gājēju barjera ), kas jāpārvar ceļa posma nobeigumā. Uzvarētājs bija tas, kurš pārvarēja šķēršļoto ceļa posmu visātrāk, atrodot tos ar baltā spieķa palīdzību.
Noslēgumā Strazdumuižas kluba telpās visus aicināja pie kafijas tases, lai apbalvotu sacensību uzvarētājus, kā arī Strazdumuižas dienas centra rīkoto galda spēļu uzvarētājus. Jaukā noskaņā svētkus papildināja Paraolimpisko spēļu dalībnieka Kaspara Biezā stāstījums par gūto pieredzi un iespaidiem Paraolimpiskajās spēlēs Pekinā. Tad sekoja muzikālie priekšnesumi.
Rīgas pilsētas organizācija
Šogad baltā spieķa dienu LNB Rīgas pilsētas organizācija atzīmēja ar vairākām akcijām. Veikalā «Rimi» organizācijas biedri devās kopā ar Raimondu Strazdiņu un viņa suni pavadoni, lai pārliecinātos par sabiedrības un veikala darbinieku izpratni pret suni pārtikas veikalā. Un nācās atzīt, ka pircēji ir gan izpalīdzīgi, gan saprotoši pret neredzīga cilvēka vēlmēm lielveikalā. Bet Zane Pētersone devās uz Pareks banku, lai veiktu it kā vienkāršu maksājumu. Tomēr tas viņai neizdevās. Lūdzot palīdzību kādam cilvēkam, Zane atrada aparātu, lai izdrukātu savu kārtas numuru, tomēr uz elektroniskās tabulas cipari bijuši pārāk mazi un Zne nolēma doties uzreiz pie lodziņa, lai lūgtu kāda darbinieka palīdzību. Bet bankas darbiniece ieteica viņai vērsties pie līdzcilvēkiem. Tā arī Zane nesamaksāja savu rēķinu.
Pēc šīm abām akcijām organizācijas biedri devās uz Nīcgales ielu pretim poliklīnikai, kurā atrodas 9. VDEĀK, lai stingrā Ceļu policijas darbinieku uzraudzībā pārliecinātos par autovadītāju zināšanām — kas jādara, ja ielas malā nostājas cilvēks ar balto spieķi rokā. Jāatzīst, ka šis bija ļoti riskants pasākums! Automašīnu plūsma bija intensīva, un, pat neraugoties uz to, ka 200 metru tālāk atradās gājēju pāreja, reti kurš autovadītājs samazināja ātrumu. Un reti kurš palaida neredzīgu cilvēku ar balto spieķi. Visvairāk izbrīnīja ceļu policijas darbinieku reakcija — tikai viens autovadītājs tika apstādināts, lai izteiktu mutisku aizrādījumu. Pārējie (un arī tie, kuri gandrīz uzbrauca virsū šīs akcijas dalībniekiem) autovadītāji pat netika apturēti. Tā vietā policisti lūdza organizatoriem pārtraukt akciju, jo tā pārāk apdraudot dalībnieku dzīvību.
Ceļu policijas inspektors virsseržants Aivars Začs ar izpratni izturējās pret Baltā spieķa dienas nozīmīgumu, tomēr ieteica nākamreiz izvēlēties šādai akcijai ielu nevis ar četrām, bet divām joslām un kādā klusākā pilsētas rajonā. Turklāt viņš uzsvēra, ka daudzi autovadītāji nemaz nezina par tādu satiksmes noteikuma punktu, kas dod prioritāti baltajam spieķim jebkurā vietā radīt gājēju pāreju. Protams, LNB Rīgas organizācijas biedri bija sašutuši par šādiem policijas darbinieka izteikumiem, jo viņiem tā nav tikai akcija. Viņi vēlējās policijas darbiniekiem parādīt, ka redzes invalīdiem ielu šķērsošana ir ikdiena. Tomēr akcija bija jāpārtrauc.
Vienīgie, kam bija liela interese par notiekošo Nīcgales ielā, bija dažādu televīziju pārstāvji, kuri tās dienas vakara ziņās atgādināja sabiedrībai, ka mums līdzās ir daudz vājredzīgu un neredzīgu cilvēku, kuriem nepieciešama mūsu palīdzība un sapratne.
