Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Līdzdalība ar segumu

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2008 / Nr. 5 - 2008

Nodaļa — NVO sektors

Līdzdalība ar segumu
Agnese Knabe
Latvijas Pilsoniskā alianse

Izstrādājot valsts politiku, viens no nosacījumiem tās kvalitātes nodrošinājumam ir politisko prioritāšu izvēle atbilstoši sabiedrības vajadzībām. Sabiedrības vajadzības tiek apzinātas ar dažādu metožu palīdzību. Viens no izplatītākajiem veidiem ir valsts pasūtītie pētījumi. Bet ir vēl citas demokrātiskā sabiedrībā atzītas metodes — sabiedrības aktīva līdzdalība savas, tādējādi arī valsts dzīves veidošanā.

Biedrības un nodibinājumi ir visplašākais no pilsoniskās sabiedrības instrumentiem, kas nodrošina konkrētus sabiedrības grupu interešu pārstāvību un ievērošanu. Tā kā biedrības un nodibinājumi un citas pilsoniskās iniciatīvas ir demokrātiskas sabiedrības rādītājs un palīdz īstenot valsts politiku uz sabiedrības vajadzībām, valsts uzdevums ir nodrošināt daudzveidīgus finanšu avotus organizāciju mērķu sasniegšanai.

Diemžēl finanšu avoti aizvien samazinās, jo ārvalstu finanšu palīdzība ir beigusies, bet vietējie mehānismi nav attīstīti pilnībā. Tāpēc Latvijas Pilsoniskā alianse, kas pārstāv pilsoniskās sabiedrības pārstāvju kopumu (biedrības, nodibinājumus, indivīdus), lai stiprinātu pilsonisku sabiedrību un sekmētu biedrību un nodibinājumu ilgtspējīgu darbību, uzskata, ka valdībai, plānojot budžetu turpmākajiem gadiem, ir jānodrošina finansējums pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm.

Kāpēc nepieciešams finansiāli atbalstīt biedrību un nodibinājumu darbību no valsts budžeta? Biedrības, nodibinājumi un citas sabiedriskās iniciatīvas piedalās valsts politikas procesā, tādējādi palīdz valstij īstenot izvirzītos mērķus. Biedrības un nodibinājumi ir viens no aktīvas pilsoniskās sabiedrības darbības instrumentiem. Savukārt pilsoniska sabiedrība norāda uz valsts demokrātijas tradīcijām.

Tradicionāli ir izdalīti trīs sektori — valsts sektors, nevalstiskais sektors un uzņēmēji, kuriem visiem ir viens mērķis — valsts izaugsme un demokrātisko vērtību nepārtrauktība. Katrs no sektoriem piedalās šī mērķa sasniegšanā, īstenojot savus uzdevumus. Valsts sektors (valdība un politiķi) plāno un nodrošina politiku īstenošanu, kas balstīta uz sabiedrības vajadzībām.


Uzņēmēji palīdz nodrošināt valsts ekonomisko attīstību, savukārt NVO vairo sociālo kapitālu un nodrošina sabiedrības vajadzību atspoguļošanu politiku izstrādē. Biedrības un nodibinājumus pēc to darbības iedala organizācijās, kas īsteno konkrētas sabiedrības grupas intereses, tām sniedzot pakalpojumus, piemēram, pilnveido jauniešu personību un palielina to prasmes, sniedz konsultācijas un palīdzību iedzīvotājiem, kas nonākuši dažādās dzīves krīzes situācijās, nodrošina izglītības pasākumus iedzīvotājiem mūža garumā u. c. Šo organizāciju darbība palīdz īstenot valsts izvirzītos prioritāros mērķus konkrētu jomu ietvaros.

Savukārt interešu aizstāvības organizācijas, kas pārsvarā ir apvienības vai platformas, kā, piemēram, Latvijas Pilsoniskā alianse, līdzdarbojas politikas izstrādē, sniedzot priekšlikumus politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem un sekojot līdzi politiku ieviešanai. Konstruktīva līdzdalība nenozīmē tikai pateikt, ka kaut kas ir slikti, bet iesniegt pamatotus priekšlikumus, kuru sagatavošana pieprasa pārzināt tiesību normas, politiskos dokumentus un procedūras.

Kādi ir iespējamie finansējuma veidi? Biedrības un nodibinājumu darbības atbalsta nodrošinājumam jau pastāv dažādi mehānismi, kas ir jāturpina un jāuzlabo:

1. nozaru politiku īstenošanai dotāciju programmas, ievērojot atklātības un vienlīdzības principus un skaidri noteiktus kritērijus projektu konkursos;
2. palielināt funkciju deleģēšanu skaitu ar finansējumu;
3. nodrošināt finansējumu NVO fonda programmu darbības turpinājumam.

NVO fonds kā finansējuma programma tika izveidota 2006. gadā ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības finanšu pilsonisko sabiedrību un atbalstītu NVO darbību. NVO fonda programmā ietilpst trīs apakšprogrammas:

1) atbalsts interešu aizstāvības organizācijām;
2) atbalsts individuālo projektu īstenošanai atbilstoši izvirzītajām prioritārajām jomām;
3) atbalsts NVO kapacitātes celšanai.

Pašreiz NVO fonda programmas tiek finansētas no Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumentiem 85% un no valsts budžeta 15% apjomā. Laika posmam no 2007. līdz 2010. gadam kopējais finansējums trim programmām ir pieejams Ls 3 514 000, ar katru gadu samazinot finansējumu. Ņemot vērā, ka finansējums samazinās, ir svarīgi, ka jau 2009. gadā no valsts budžeta NVO fonda programmām tiek papildus piešķirti 2 mlj. latu, ar katru nākamo gadu proporcionāli palielinot šo summu.

Turklāt jau tagad pašreizējā finansējuma apjoms nav pietiekams, NVO atbalsta programmā 2007. gada konkursā no 80 pretendentiem bija iespējams atbalstīt tikai četras organizācijas (Rīgas reģionā), turklāt ne visas no tām bija klasificējamas kā interešu aizstāvības organizācijas. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā uz 2007. gadu bija reģistrētas 12 215 NVO. Piemēram, dažām no organizācijām biedru skaits ir 3000 indivīdu valsts mērogā vai arī organizāciju apvienībām līdz pat 10 000 personu valsts mērogā.

Latvijas valdība pašreiz strādā pie valsts budžeta 2009.—2011. gadam izstrādes. Budžeta izstrāde un apstiprināšana paredz vairākus posmus. Pašreizējais posms paredz Ministru kabinetā apstiprināt rīkojumu «Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem 2009.—2011.gadam». Prioritārie virzieni tiek noteikti, pamatojoties uz NAP, Valdības deklarāciju, politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem.

I. Godmana vadītā Ministru kabineta izstrādātā Valdības deklarācijas preambulā ir teikts: «Esošajā valsts demokrātiskās attīstības fāzē ir strauji augusi visu sabiedrības slāņu pašapziņa un vēlme iesaistīties sabiedrības pašpārvaldes demokrātiskajos procesos.» Un deklarācijas 1.26. punkts nosaka: «Nodrošināsim pilsoniskās sabiedrības iesaisti iespējami agrā plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādes stadijā, sniedzot informāciju par projektu izstrādes iecerēm un līdzdalības iespējām, t. sk. internetā. Izmantojot IKT, attīstīsim demokrātiju, veicinot sabiedrības līdzdalību.»

Deklarācija skaidri norāda, ka viens no politiskajiem uzstādījumiem ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību. Lai veiksmīgi īstenotos politiskās prioritātes, ir būtiski nodrošināt reālos apstākļus to īstenošanai. Tāpēc Latvijas Pilsoniskā alianse atgādina valdībai par tās politiskajiem uzstādījumiem — atbalstīt pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību — paredzēt arī atbilstošu finansējumu, pieņemot valsts budžetu 2009. gadam.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatziņojumā ir uzsvērts: «Dalība un iesaiste NVO un PPP (publiskajā un privātajā partnerībā) ir sabiedriski svarīga, jo šādas nevalstiskas iniciatīvas dara iespējamu pilsonisko līdzdalību publiskā labuma risināšanai. Tās rada kolektīvās drošības, līdztiesības apziņu, kā arī sekmē citu dzīves kvalitātes aspektu iedzīvināšanu.

Spēcīga un dinamiska NVO vide sekmē partnerību, sadarbību un savstarpējo uzticēšanos. Tā rada priekšnosacījumus sociālā dialoga kultūrai, ilgtermiņa politikas veidošanai un ilgtspējīgai valsts attīstībai. Tādēļ tas ir gan valsts pārvaldes, gan pašu NVO interesēs veidot pozitīvu NVO tēlu un veicināt sabiedrības grupu iesaisti tematiski saistošu organizāciju vidū.