Aloiza Klāra gads Čehijā

Šogad Čehija atzīmē 250. gadadienu cilvēkam, kurš nesavtīgi dzīvi un līdzekļus veltījis cilvēkiem ar redzes problēmām — Aloizs Klārs (Aloys Klar, 1763-1833), vācu valodas filologs, skolotājs un filantrops, Prāgas universitātes profesors, Filozofijas fakultātes dekāns, Klāra Neredzīgo institūta dibinātājs. Par godu šai jubilejai Čehijas Nacionālā banka aprīlī izdeva sudraba monētu ar A. Klāra portretu un uzrakstu Brailā. Tās nominālvērtība ir 200 kronas (Ls 5,40).

Ceļš uz institūta dibināšanu
Pēc mācībām Litomeržicē Aloizs Klārs Prāgas universitātē studēja klasiskās valodas un 1782. gadā ieguva filozofijas doktora grādu. 23 gadu vecumā viņš jau bija Litomeržices ģimnāzijas mācībspēks un katoļu baznīcas katehets. 1806. gadā Klārs kļuva par grieķu valodas un klasiskās literatūras profesoru Prāgas universitātē. Viņš te iedibināja arī visai iecienīto vingrināšanos retorikā un dzejas deklamēšanā. Patiesībā viņš bija pirmais čehu dzejnieka Karela Hineka Māhas rosinātājs un acīmredzot arī materiāls atbalstītājs. K. Māha ļoti cienīja Klāru un veltīja viņam dzejoli.

A. Klārs, būdams ar vārgu veselību, visu mūžu nodarbojās ar labdarību, pirmām kārtām rūpējoties par neredzīgajiem. Jau 1807. gadā kopīgi ar dzīvesbiedri Rosinu, dēlu Paulu Aloizu un viņa sievu nodibināja privātu iestādi neredzīgiem bērniem Prāgas Hradčanos. A. Klārs sacerējis tās statūtus, kļuva par pirmo direktoru un pats arī vadīja nodarbības, kas tolaik bija novatoriska rīcība. A. Klārs izveidoja arī jauno mākslinieku un trūcīgo filozofijas studentu fondu un 1832. gadā dibināja «Institūciju neredzīgu cilvēku apgādei un nodarbināšanai», vēlāko Klāra institūtu.

A. Klāra mērķis bija iemācīt neredzīgajiem kādu amatu, lai viņi spētu sevi apgādāt, jo toreiz nebija nekādas sociālās nodrošināšanas. Šim mērķim viņš ziedoja lielāko daļu no saviem bagātīgajiem ienākumiem, kas gūti no rosīgās literārās darbības. 1831. gadā A. Klārs kļuva par Prāgas pilsētas Goda pilsoni.

Klāra institūts
1832. gadā A. Klārs dibināja jaunu Neredzīgo ļaužu apgādāšanas un nodarbināšanas institūtu un dāvanā no ķeizara Františeka saņēma zemes gabalu tajā vietā, kas tagad Prāgā tiek saukta par Klārovu. Ēka ar lielu erceņģeļa Rafaela kapelu uzcelta 1885. gadā jau pēc A. Klāra nāves, pateicoties viņa dēla Paula un mazdēla Rūdolfa gādībai. Kapelā ir vērtīgas E. Maksa freskas un skulptūras, kā arī reljefs uz ēkas frontona, kur atveidots Bībeles sižets par to, kā Tobijs izārstē aklo tēvu (Tobijas grāmatas 11. nodaļas 4. — 13. pants).

Šī ēka kalpoja neredzīgajiem līdz pat 20. gadsimta vidum, kad to pārņēma valsts. Klāra institūta turpinātāja ir viņa vārdā nosauktā vidusskola Prāgā, kas ir vienīgā mācību iestāde Čehijas republikā jauniešiem ar redzes problēmām.

Godinot dibinātāju, 1922. gadā teritorija Klāra institūta priekšā nosaukta par Klārovu. Tagad te, pie metro stacijas Malostranskā, ir visai dzīvs satiksmes krustojums.