Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Saruna ar floristikas skolotāju

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2013 / Nr. 7 - 2013

Saruna ar floristikas skolotāju

Šoreiz vēlamies publicēt interviju ar vienu no nodarbību vadītājām, kura projekta ietvaros Liepājā pasniedz floristiku — Birutu Ignatovu. Viņas pamatdarbs Grobiņā ir skolēnu interešu centrā, pieaugušo interešu centrā un arī mākslas skolā.

— Šeit tu vadi floristiku cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Vai šāds projekts ir noderīgs?

— Viennozīmīgi jebkurš projekts ir noderīgs - ir iespēja kaut ko izveidot un uztaisīt. Viņiem noteikti ir gandarījums, jo ir aizpildīts laiks un arī pašvērtība ceļas, ja cilvēks kaut ko var. Tā, mājās sēžot, tu nemaz nezini, ko tu vari vai nevari. Man vispār ir tāda sajūta, ka šo darbu kāds no debesīm man atsūtījis!

— Kāda bija sajūta, kad pirmo reizi sāki strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir redzes traucējumi?

— Pagāja kāds laiks, kamēr ar to apradu un sapratu, kā vajag palīdzēt. Es melotu, ja teiktu, ka nebija nekādu savādāku izjūtu. Bet man tā veiksmīgi ir izdevies sastrādāties, ir rezultāti un viss ir labi, ir pierasts un neliekas, ka ar cilvēkiem, kuriem ir redzes traucējumi, ir grūtāk nekā ar tiem, kuri ir veseli.

— Vai nebūs žēl šķirties no savas grupas, jo drīz projekts beidzas?

— Nu, tak, nesaraudini mani! Protams, ka žēl, un visiem ir žēl. Gandrīz katrā nodarbībā par to runājam. Esmu daudzos projektos strādājusi, bet tik labi nav laikam veicies. Tiešām labi!

— Parasti intervijas beigās jautāju: «Varbūt tev ir kāds novēlējums?” Nevajag dzejiski, tā vienkārši – prozā.

— Pirmais, lai cilvēki būtu laimīgi – vajag veselību, cilvēkam vajag pašrealizēties un būt novērtētam. Izejot no tā, ko mēs darām, svarīgi, ka cilvēks var izdarīt kaut ko skaistu un labu, novērtēt sevi, priecāties par to un iepriecināt citus. Daudziem, kas šeit nāk, ir tā motivācija, ka viņš varēs uzdāvināt kaut ko citiem un iepriecināt, tas ir ļoti svarīgi, lai cilvēki justos laimīgi.

— Ceru, mēs vēl kādreiz tiksimies un ar šo projektu nešķirsimies!

— Tas būtu jauki, bet, kā būs, tā būs.

— Paldies tev par darbu, ko tu šeit esi padarījusi un paldies par interviju, lai tev veicas turpmākajā dzīvē.