Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

«Radošais izaicinājums» Cēsu TO

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2015 / Nr. 10 - 2015

«Radošais izaicinājums» Cēsu TO
Signe Krūzkopa

Rudenīgā pēcpusdienā dodos uz Cēsu TO, lai iepazītos ar LNB projekta «Radošais izaicinājums» (2013.EZZ/PP/1/MAC/032/060) nodarbību vadītāju Anitu Zariņu un gūtu kaut nelielu ieskatu — kā tad īsti izpaužas šādas radošas nodarbības un kas tajās tiek darīts.

Protams, pa ceļam prātā jau uzburas sava aina — kas varētu tapt šādu nodarbību rezultātā. Tomēr, pat savās vistālāk aizklejojušajās domās nebiju cerējusi ieraudzīt kaut ko tik skaistu, neparastu un tajā pašā brīdī — vienkāršu. Kaut ko tādu, ko es patiešām aplūkotu ar neviltotu apbrīnu un gribētos tā vien vaicāt — «Bet kur to iespējams nopirkt?»

Šķiet, tieši šāds jautājums no tiem, kuri aplūko nodarbībās tapušos gala rezultātus, arī ir gan projekta, gan pašu dalībnieču mērķis — veidot kaut ko tādu, ko būtu iespējams arī pārdot. Jāsaka godīgi — mērķis ir sasniegts!

Vispirms iepazīstos tieši ar nodarbību vadītāju — Anitu Zariņu. Viņa, cēsiniece nu jau 30 gadus, aktīva un izdarīga dāma, kura, šķiet, radošajās nodarbībās iegulda ne tikai savu darbu un zināšanas, bet arī lielu devu sirsnības. «Uz Cēsīm no Rīgas atnācām ar vīru kopā jau sen.

Tā kā savulaik esmu mācījusies un pabeigusi vieglās rūpniecības tehnikumu, modelēšanas un konstruēšanas nodaļu, tad šūšana savulaik ir bijusi arī maizes darbs.

Kad man piedāvāja strādāt šādos projektos — vadīt nodarbības vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem — man tas bija izaicinājums. Bet, tā kā šis projekts «Radošais izaicinājums» man nebūt nav pirmais, tad jau zinu, kā saorganizēt mūsu darbu, atpūtu, lai dalībniekiem būtu gan patīkami, gan lietderīgi,» par sevi pastāsta Anita.

«Radošā izaicinājuma» nodarbības vērstas tieši uz to, lai cilvēki, kas nāk un apgūst jaunas prasmes, spētu tās pielietot ikdienā arī tad, kad projekts būs noslēdzies, un varētu, ar rokām darinot dažādas lietas, gūt peļņu. Nodarbību vadītāja Anita stāsta, ka visa projekta laikā galvenais ir saprast — ko katrs spēj un vēlas darīt.

«To mēs nodarbību laikā mērķtiecīgi mēģinām apjaust — kas ir tas, ko neredzīgs cilvēks spētu veidot pats, lai to varētu izmantot arī kā naudas pelnīšanas veidu. Šodien nodarbībā mēs izmantojam Šibori tehniku, ar ko mūs iepazīstināja Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentes.

Speciālā audumā sienam iekšā nelielus elementus. Audumu vārām, liekam aukstā ūdenī, žāvējam. Pēc tam visus iesietos elementus atkal ņemam ārā, bet audumā paliek neparasts raksts un veidojumi. Katram nodarbību apmeklētājam piemeklējam darbiņu, kuru pēc savām spējām cilvēks varētu veikt. Redzes invaliditāte ir dažāda — viena no mūsu dalībniecēm — Līga ir lieliska šuvēja. Tapušas gan kleitas, gan somas, gan dažādi citi darbiņi. Kādam citam padodas šiborēšana vai rotu gatavošana. Nodarbības ir ļoti dažādas,» tā Anita.

Nodarbības iedvesmo

Pašas nodarbību dalībnieces ar lielu prieku un entuziasmu stāsta par nodarbībās iemācīto un arī pašu vadītāju.

Emerita: «Kad nāku pie Anitas, katru reizi — kā uz svētkiem. Anita pati par sevi ir ļoti burvīgs cilvēks. Varam gan izrunāt nodarbībās dažādus jautājumus — gan par modi, gan ģimeni. Man ļoti patīk žurnāls «Ieva», un tad Anita mums nodarbību laikā, kamēr mēs darbojamies, lasa priekšā šo žurnālu, kas man ir īpašs prieks. Arī šiborējot, vai kad mēs darbojāmies ar mālu — viss, ko mēs te darām ir tāds sirds darbs. Nodarbībās esam tik daudz praktisku lietu saveidojušas. Žēl, ka projekts kaut kad beigsies, jo man šīs nodarbības ir ļoti mīļas.»

Laimdota:« Es, darbojoties projektā, esmu apdāvinājusi visus savus tuvos un mīļos ar dažādām pašas darinātām lietām. Visas māsas un māsu bērni ar krellēm un tapotām šallēm esmu apdāvinājusi.

Man ir arī savs mērķis — māsa strādā frizētavā, tad nu arī radās doma par šiborē tehnikā veidotām cepurītēm, kuras varētu gan būt noderīgas, gan smuki izskatītos frizētavas klientēm, kas nāktu ieveidot matus.»

Arī par skaistumu arī nepieciešams rūpēties — tāpēc nodarbību laikā dalībnieces iemācījušās kā no dažādām gan dabas, gan ēdamām lietām sagatavot neparastas un ļoti veselīgas sejas maskas. Ar ļoti lielu prieku meitenes atceras par šokolādes masku veidošanas un izbaudīšanas nodarbību. Tāpat sejas maskas tiek veidotas gan no biezpiena, kefīra, gan māla. Arī kafijas biezumi tiek likti lietā, kā lielisks skrubis.

Par praktisko netiek aizmirsts. Tiek atrādītas tādas pašu darinātas rotas, kādas patiešām, šķiet, tikai modes veikalos iespējams iegādāties.

«Šobrīd mums top sezonu kolekcija. Vasaras kolekciju — krēsliem un galdiem, mēs nesen pabeidzām. Šobrīd radām rudens kolekciju. Ideja tāda, ka cilvēks varētu šūt svētku organizatoru firmām galdu noformējumus — interesantus galdautus, krēslu ietērpus. Mums jau ir firma, kas interesējas par mūsu darbu. Teicām, izveidosim visu četru gadalaiku kolekcijas un sūtīsim viņiem atrādīt — ko mēs spējam, » stāsta nodarbību vadītāja.

Atliek vien vēlēt daudz pacietības, iedvesmas un sadarbības partnerus, kas palīdzētu skaisto darinājumu nonākšanai pie plašāka cilvēku loka.