Pārdomas par asistenta pabalstu
Inita Ozoliņa, LNB žurnāla «Rosme» braila redaktore

Kopš 2011. gada 1. janvāra mēs, pirmās grupas redzes invalīdi, saņemam pabalstu par asistenta pakalpojuma izmantošanu. Šo pabalstu līdz šā gada 1. janvārim maksāja no Eiropas sociālajiem fondiem. NVA to pārskaitīja bankas kontā reizi mēnesī, lai tad cilvēks ar invaliditāti pats varētu atlīdzināt saviem palīgiem (pavadoņiem, asistentiem).

Šī pabalsta apmērs 68,20 eiro paredzēts 10 stundu apmaksai nedēļā jeb 40 stundām mēnesī. Kad uzkrājušās pilnas piecas nedēļas, tad tiek pārskaitīti 85,25 eiro.

No šā gada 1. janvāra šo pabalstu tādā pašā kārtībā kā iepriekš izmaksā VSAA. Šo pabalstu var saņemt visi pirmās grupas redzes invalīdi, izņemot atsevišķus gadījumus (ja cilvēks ilgstoši ārstējas stacionārā, atrodas sociālās aprūpes vai rehabilitācijas centrā, vai atrodas ieslodzījuma vietā).

Tiktāl viss kārtībā. Varam būt priecīgi, ka beidzot ir atrasta kaut samērā neliela, tomēr vērā ņemama iespēja pateikt «materiālu paldies» saviem asistentiem, kuri varbūt līdz šim mums palīdzējuši tāpat vien, mīlestības, draudzības vai vienkārši līdzcilvēka pienākuma dēļ.

Bet tad tika piedāvāta vēl viena iespēja, kurai vajadzētu ļoti iepriecināt un atvieglot mums dzīvi. Bet vai tā ir?

Kopš 2013. gada sākuma pirmās (atsevišķos gadījumos arī otrās) grupas invalīdi, kuri mācās, strādā vai aktīvi piedalās nevalstisko organizāciju pasākumos, apmeklē dienas centrus (tātad — aktīvi cilvēki) kopā ar izraudzīto nākamo asistentu, līdzi ņemot VDEĀVK izsniegto izziņu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, var doties uz savas pašvaldības sociālajiem dienestiem, rakstīt iesniegumu un slēgt līgumu.

Šo pakalpojumu var saņemt līdz 160 stundām mēnesī (1. grupas redzes invalīdi līdz 120 stundām mēnesī, jo jau saņem augstāk minēto pabalstu par asistenta pakalpojuma izmantošanu). Šo jauno pabalstu saņem jau konkrētais asistents. Bet te nu sākas dažādas problēmas.

Ventspils pašvaldības prasības

Katra pašvaldība šos noteikumus var interpretēt atšķirīgi. Katrā vietā jāsavāc atšķirīgi dokumenti, zīmogi un paraksti, lai pierādītu faktiski izmantoto stundu skaitu, kurās bijis nepieciešams asistents. Arī iesniedzamās atskaišu veidlapas ir atšķirīgas: dažviet prasa diezgan sīki izklāstīt, kas darīts un kur iets; citviet tik tikko pietiek vietas īsam paskaidrojumam; manā (Ventspils) sociālajā dienestā pietiek tikai ar parakstiem, zīmogiem, biļetēm.

Kad noformēju šo pakalpojumu, man tika piešķirtas stundas nokļūšanai uz darbavietu un atpakaļ, uz LNB Ventspils TO un atpakaļ. Trešā aile bija brīvais laiks — 10 stundas. Lai gan visu dzīvi un vajadzības pēc asistenta pakalpojuma nevar sadalīt gluži pa šīm trim iedaļām, tomēr biju apmierināta. Brīvajā laikā varēju iekļaut gan ģimenes ārsta, zobārsta, friziera, koncerta un citu vietu apmeklējumus, jo par to taču nebija jāatskaitās.

Nepatīkams pārsteigums bija 2014. gada decembrī, kad man ar asistentu paziņoja, ka brīvajam laikam šīs piešķirtās 10 stundas tiek atņemtas — tās, lūk, esot tās 10 stundas, ko 1. grupas redzes invalīdiem maksājot kopš 2011. gada. Nelīdzēja nekādi skaidrojumi, ka šo pabalstu varbūt izmantoju citiem mērķiem, ne brīvajam laikam. Tā vietā tika piešķirtas 8 stundas vienreizējiem pasākumiem: vecāku apciemojumam, bankas apmeklējumam un ārstiem.

Protams, šīs 8 stundas ne tuvu nevaru izmantot katru nedēļu, man tās būtu ļoti nepieciešamas vēl citām aktivitātēm, kuras neatļauj ietilpināt pie vienreizējiem pasākumiem. It kā loģiski — ja jau kaut ko atņem, tad brīvā laika stundu apmaksu, jo tā iedalīta visiem vienāda un par to nav jāuzrāda nekādi dokumenti, paraksti un zīmogi.

Gāju vēlreiz uz sociālo dienestu, vienojāmies, ka arī iepirkšanos un citu institūciju apmeklējumus iekļaus vienreizējo pasākumu skaitā. Mūsu pašvaldības sociālie dienesti neprasa, lai katru reizi veikala kasē lūdzu izsniegt kvīti ar personas datiem, tomēr, uzrādot iepirkumu čekus, tik un tā rodas sajūta, ka mana dzīve tiek izlikta visu apskatei. Kāds varbūt teiktu, ka čeki nav pierādījums. Viela pārdomām...

Citu pilsētu pieredze

Kā jau parasti jautājumus, kas skar kādu cilvēku grupu, šīs grupas dalībnieki apspriež savā starpā. Tā arī es parunāju par šiem jautājumiem ar paziņām no Rīgas un Rēzeknes.

Vispirms jāatrod piemērots asistents, kam varam uzticēties. Cik labi un droši, kad esam tādu atraduši!

Rīdziniece kopīgi ar otru meiteni noformējušas par asistentu vienu cilvēku ar trešās grupas invaliditāti. Viņas par abām drīkst savu asistentu nodarbināt 160 stundas mēnesī, ne vairāk, lai gan šis cilvēks nav citās darba attiecībās. Viņa pauž neizpratni — kā tad citi asistenti, kuri strādā jau kādā citā darbavietā, var sniegt šo pakalpojumu invalīdam 120 stundas?

Rēzekniete stāsta, ka viņa katru mēnesi varot izmantot 120 stundas, tajā skaitā 10 stundas nedēļā brīvajam laikam. Par pārējo gan viņai jāraksta un jāvāc paraksti un zīmogi. Bet ir lielāks pasākumu klāsts, kas neskaitās «brīvais laiks».

Neesmu gan abu paziņu stāstīto pārbaudījusi, zvanot uz sociālajiem dienestiem, bet atšķirības dažādās pašvaldībās ir.

Jā, šo jautājumu var apspriest no dažādiem aspektiem, bet pagaidām apstāšos.

Neatbildētais jautājums

Noklausoties LR 1 raidījumu «Krustpunktā» 2. martā, kļuva skaidrs, ka finanšu audits atzinis šī brīvā laika apmaksātās stundas par «nedrošām», invalīdu ir daudz vairāk nekā esot pieteikušies asistenta pakalpojumam. Tādēļ, protams, šim pakalpojumam piešķirtās naudiņas nepietiks, lai apmaksātu «brīvo laiku».

Rodas viens no neatbildētiem jautājumiem: kā tad ar integrāciju?

Piemēram, apmeklējot lielveikalus, lai iegādātos ikdienai nepieciešamo pārtiku, preces bieži vien ir pārvietotas pilnīgi citā secībā. Pat cilvēkam ar normālu redzi dažreiz krietni jāpameklē, lai atrastu meklēto, nemaz jau nerunājot par cilvēkiem, kuri neredz iepirkties bez asistenta palīdzības. Bet, ja iepirkšanos iedala pie brīvā laika?

LM drīzumā pārlūkos un pieņems lēmumu, lai sakārtotu šos jautājumus, kas, cerams, veicinās mūsu integrāciju sabiedrībā un atvieglos dzīvi.

Ir jau sarežģīti sakārtot šos jautājumus tā, lai visi varētu viegli dzīvot, strādāt un nodarboties ar sev tīkamām lietām, jo mūsu vajadzības ir stipri atšķirīgas.

Redakcijas komentārs

18.12.2012. MK noteikumi Nr. 942 nosaka kārtību, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

Šo noteikumu 1. pielikumā atrodami kritēriji asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai:

— nokļūšanai uz darbu un atpakaļ piešķir ne vairāk par 15 stundām nedēļā,

— uz mācību iestādi un atpakaļ — ne vairāk par 10 stundām;

— 1. grupas redzes invalīdiem, kuri apgūst augstāko izglītību, un bērniem, kuriem ir atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar redzes traucējumiem, nokļūšanai uz mācību iestādi un mācību vielas apgūšanai paredzētas līdz 40 stundām nedēļā;

— nokļūšanai uz dienas centru vai citu sociālās rehabilitācijas institūciju atvēlētas līdz 10 stundām;

— atbalsts pasākumu (piem., aktīvs darbs biedrībā vai nodibinājumā, aktīva nodarbošanās ar sportu, aktīva piedalīšanās pašdarbības kolektīvos, ārpusskolas pasākumi bērniem — ne retāk kā 2 reizes nedēļā) nodrošināšanai — faktiskais laiks, bet ne vairāk par 10 stundām nedēļā;

— regulāram ārstu apmeklējumam (ne retāk kā reizi nedēļā) — līdz 20 stundām;

— neregulārām iesaistēm pasākumos (iepirkšanās, brīvā laika pavadīšana, dalība pašdarbības kolektīvos, teātru, koncertu, sporta spēļu, citu pasākumu un sabiedrisku vietu apmeklējums) — ne vairāk par 10 stundām. Šeit seko piebilde — izvērtējot attālumu no mājām un pasākuma ilgumu.

— vienreizējiem pasākumiem (ārsta, sociālā dienesta, dažādu institūciju apmeklējums, iepirkšanās) — stundu limits nav norādīts. Izvērtē, ņemot vērā attālumu no mājām, pārvietošanās un izmantojamā tehniskā palīglīdzekļa veidu un nepieciešamo laiku pakalpojuma saņemšanai.

Tālākā izvērtēšana un stundu piešķiršana ir atkarīga no konkrētā sociālā darbinieka. Tiek noteiktas asistenta pakalpojuma stundas nedēļā un pakalpojuma laiks (vienreizējs, uz mēnesi, vairākiem mēnešiem vai gadu).

VSAA mājaslapā atrodamā informācija vēsta: ja personai ar 1. grupas redzes invaliditāti VSAA ir piešķīrusi pabalstu asistenta izmantošanai par 10 stundām nedēļā (17,07 eiro), bet personai nepieciešami asistenta pakalpojumi vairāk nekā 10 stundas nedēļā — asistenta pakalpojumu personai ir tiesības pieprasīt un saņemt arī pašvaldībā daļā, kas pārsniedz 10 stundas nedēļā, bet kopā abās vietās — ne vairāk kā 40 stundas nedēļā.

Tātad attiecīgi — līdz 120 stundām mēnesī.