Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Labklājības ministrija ir izdevusi bukletu "Senioru ABC" ( topošajiem un esošajiem pensionāriem)

Jaunumi

Labklājības ministrija ir izdevusi bukletu  "Senioru ABC" ( topošajiem un esošajiem pensionāriem)

Labklājības ministrija ir izdevusi bukletu "Senioru ABC" ( topošajiem un esošajiem pensionāriem), zemāk ir iespēja iepazīties ar bukleta tekstu. 
Pats buklets ir apskatāms šeit
 
 Dārgie lasītāji! 
 Latvijas pensiju sistēma ir augusi kopā ar atjaunoto Latvijas valsti. Tā nemitīgi tikusi pilnveidota un uzlabota, saglabājot nemainīgu un stabilu pamatu. Latvijas pensiju sistēma ir balstīta uz apdrošināšanas principiem – pensijas apmērs ir atkarīgs no veikto sociālo apdrošināšanas iemaksu apjoma un iesaistes ilguma sociālās apdrošināšanas sistēmā. Es augsti novērtēju ikkatra seniora darba mūža ieguldījumu. Tāpēc mēs – tagadējā paaudze – esam atbildīgi par tiem senioriem, kuriem pensijas piešķirtas pēc iepriekšējās sociāli ekonomiskās iekārtas nosacījumiem vai valsts neatkarības atjaunošanas sākumposmā, tomēr mums vienlaikus ir jādomā, kā veiksmīgi salāgot šodienas un nākotnes pensionāru intereses un vajadzības. Latvijas Pensionāru federācija kopā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru ir izveidojusi detalizētu skaidrojumu par Latvijas pensiju sistēmu, valsts un pašvaldību nodrošināto palīdzību un sniegtajiem pakalpojumiem. Nu Jūsu rīcībā ir SENIORU ABC!

Latvijas pensiju sistēma 
 Latvijā ir trīs līmeņu pensiju sistēma, kas ietver valsts nefondēto no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – sociālās iemaksas) atkarīgu paaudžu solidaritātes shēmu (pensiju 1. līmenis), valsts obligāto fondēto pensiju shēmu (pensiju 2. līmenis) un iespēju piedalīties privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā (pensiju 3. līmenis), tādējādi iegūstot papildu pensiju vecumdienās. Visos trīs līmeņos pensijas apmērs ir atkarīgs no iemaksām, tādējādi tie, kas iemaksā vairāk vai atliek pensionēšanos uz vēlāku laiku, iegūst lielākus ienākumus pensijas vecumā. Kopīga iezīme ir arī tā, ka visos trīs līmeņos šīs iemaksas tiek uzkrātas (nosacīti vai tieši), pelnot procentus un veidojot pensijas kapitālu. 


 Sociālās iemaksas pensijas kapitālam
 
  
Sociālo iemaksu likme, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no kuriem 20% punkti veido personas pensijas kapitālu. Šie 20% punkti tiek sadalīti starp pensiju 1. un 2. līmeni. 

 
Pensiju 1.līmenis  
(Regulē likums Par valsts pensijām,spēkā kopš 1996. gada 1. janvāra)
 
 Tā ir uz sociālām iemaksām balstīta pensiju shēma, kas darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa. Tas nozīmē, ka sociālās iemaksas, kuras veic sociāli apdrošinātas personas, tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām. Pensijas apmēru veido personas darba mūžā uzkrātais virtuālais pensijas kapitāls, t. i., informācija par sociālajām iemaksām pensiju apdrošināšanai.
 
 Tiesības uz vecuma pensiju ir Latvijā dzīvojošām personām, kuras bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai un sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu (turpmāk – pensionēšanās vecums). Kopš 2014. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums 62 gadi tiek pakāpeniski paaugstināts par trim mēnešiem ik gadu – līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi.
 Pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadu vecumam: 
 
 ● kopš 2019. gada 1. janvāra – 63 gadi un seši mēneši 
 ● kopš 2020. gada 1. janvāra – 63 gadi un deviņi mēneši 
 ● kopš 2021. gada 1. janvāra – 64 gadi 
 ● kopš 2022. gada 1. janvāra – 64 gadi un trīs mēneši
 ● kopš 2023. gada 1. janvāra – 64 gadi un seši mēneši
 ● kopš 2024. gada 1. janvāra – 64 gadi un deviņi mēneši 
 ● kopš 2025. gada 1. janvāra – 65 gadi 
 
 Nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai ir 15 gadi, kopš 2025. gada 1. janvāra – 20 gadi.
 Pensionēšanās vecuma tabula ir pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā (http://www.lm.gov.lv/upload/senioriem/tabula_vecumi_2014.pdf).

Vai vecuma pensiju var pieprasīt priekšlaicīgi?

Personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pieprasīt piešķirt vecuma pensiju priekšlaicīgi – divus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

SVARĪGI:

● vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiek celts arī pensionēšanās vecums priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. Pensionēšanās vecuma tabula ir pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā http://www.lm.gov.lv/upload/senioriem/tabula_vecumi_2014.pdf 

● līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai izmaksā 50% no piešķirtās pensijas. Sasniedzot pensionēšanās vecumu, pensija tiek izmaksāta pilnā apmērā;

 ● ja persona strādā, priekšlaicīgi piešķirtā pensija netiek izmaksāta līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas var vienlaikus gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju pilnā apmērā;

● vecuma pensija priekšlaicīgi tiek piešķirta uz mūžu, līdz ar to, sasniedzot pensionēšanās vecumu, vecuma pensija būs tā pati priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija, mainīsies tikai tās izmaksas nosacījumi; 

● pēc vecuma pensijas piešķiršanas priekšlaicīgi tiek ierobežota citu pakalpojumu saņemšana, t. i., iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu un invaliditātes pensiju, kā arī tiek samazināta apdrošināšanas atlīdzība, ja tāda ir piešķirta; 

Kādas personas var ātrāk pensionēties?

Tiesības pieprasīt vecuma pensiju pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma ir: ● bērna vecākam vai aizbildnim, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, – 5 gadus ātrāk, ja laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu: 

  • ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus;
  • vai aprūpējis bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti; ö Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ.
  •  Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem – 5 gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem;
  • politiski represētajām personām – 5 gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem; 
  • sievietēm ar invaliditāti uz mūžu* ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 20 gadiem;

 ● sievietēm, kuras līdz 8 gadu vecumam izaudzinājušas piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu*, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem; 

liliputiem, punduriem un neredzīgiem* ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 15 gadiem sievietēm un 20 gadiem vīriešiem;

personām, kuras līdz 1996. gadam ir strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos*, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem sievietēm un 20 gadiem vīriešiem, ja vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti šajos darbos; 

● personām, kuras līdz 1996. gadam ir strādājušas kaitīgos un smagos darba apstākļos*, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem sievietēm un 25 gadiem vīriešiem, ja vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti šajos darbos, – 2 gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

 

Apdrošināšanas stāžs

Kā veidojas apdrošināšanas stāžs?

Līdz 1990. gada 31. decembrim: – Latvijas pilsoņiem: darba un tam pielīdzinātie periodi (dienests, mācības, bērna, personas ar invaliditāti vai veca cilvēka kopšana u. c.) Latvijas un bijušās PSRS teritorijā. Ārpus šīm teritorijām dienesta un politisko represiju laiks. – Latvijas nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem: darba un tam pielīdzinātie periodi (dienests, mācības, bērna, personas ar invaliditāti vai veca cilvēka kopšana) Latvijas teritorijā, mācības arī bijušās PSRS teritorijā. Ārpus šīm teritorijām politisko represiju laiks. – Darba un tam pielīdzinātie periodi, kas uzkrāti valstī, kas bija PSRS sastāvā un ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, ir vērtējami saskaņā ar attiecīgā līguma nosacījumiem. – Darba un tam pielīdzinātie periodi, kas uzkrāti Lietuvas un Igaunijas teritorijā, vērtējami saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu nosacījumiem (Regula Nr. 883/2004).

No 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim: darba un tam pielīdzinātie periodi (dienests, mācības, bērna, personas ar invaliditāti vai veca cilvēka kopšana u. c.) Latvijā, kuros veiktas vai bija jāveic sociālās iemaksas.

 ● Kopš 1996. gada 1. janvāra: darba un tam pielīdzinātie periodi, kuros veiktas vai bija jāveic sociālās iemaksas attiecīgajam apdrošināšanas veidam un informācija par tiem reģistrēta VSAA. 

Kā pierādīt apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim?

VSAA jāiesniedz dokumenti, kuri pierāda apdrošināšanas periodus. Par periodu no 1991. līdz 1995. gadam VSAA pārbaudīs arī tās rīcībā esošo informāciju, vai darba devējs ir bijis reģistrēts kā sociālo iemaksu veicējs un vai viņš ir veicis vai viņam bija jāveic sociālās iemaksas, bet pašnodarbinātajām personām un citām personām informāciju par mācību laiku, par laiku, kad audzināts bērns līdz 8 gadu vecumam vai kopta persona ar 1. grupas invaliditāti, bērns ar invaliditāti vai vecs cilvēks – vai personas pašas ir veikušas sociālās iemaksas.

Pensiju 1.līmenis:

Apdrošināšanas periodi līdz 1995. gada 31. decembrim un dokumenti, kas tos pierāda

Apdrošināšanas periodi

Dokumenti**

Darbs 

● Iestādēs, organizācijās, uzņēmumos, kolhozā (no 1991. līdz 1995. gadam, ja darba devējs reģistrēts kā sociālo iemaksu veicējs)

 ● Individuāli (no 1991. līdz 1995. gadam, ja veiktas sociālās iemaksas kā pašnodarbinātai personai; zemnieku saimniecības īpašniekiem kopš 1989. gada

● Darba grāmatiņa  

● Darba līgums un dokumenti par tā izpildi  

● Kolhoznieka darba grāmatiņa  

● Arhīva izziņa  

● Darba devēja izziņa (par darba periodu līdz 1990. gada 31. decembrim)

Dienests armijā un iekšlietu iestādēs 

● Dienests obligātajā aktīvajā militārajā dienestā ierindas sastāvā 

● Dienests Latvijas armijā

 ● Latvijas pilsoņiem dienests PSRS Bruņotajos spēkos, ja nav piešķirta citas valsts pensija par šo periodu

● Dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK

● Karaklausības apliecība

 ● Arhīva izziņa

 ● Darba grāmatiņa

 

Mācības 

● Augstākajās vai citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet ne vairāk par 5 gadiem un ne vairāk par 6 gadiem, ja izglītība specialitātes iegūšanai bija noteikta vairāk par 5 gadiem ● Aspirantūras dienas nodaļā, bet ne vairāk par 3 gadiem, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks (no 1991. līdz 1995. gadam, ja veiktas sociālās iemaksas)

● Diploms, atestāts, apliecība 

● Mācību iestādes izziņa

 ● Arhīva izziņa

Bērna audzināšana 

Mātei bērna audzināšanas laiks līdz 8 gadu vecumam (no 1991. līdz 1995. gadam, ja veiktas sociālās iemaksas)

● Bērna dzimšanas apliecība 

● Dokumenti, kas apliecina, ka bērns ir audzināts līdz 8 gadu vecumam (pase, dzīvesvietas izziņas, skolas liecības u. c.)

Personas ar invaliditāti vai veca cilvēka kopšana Ja kopta persona ar 1. grupas invaliditāti, bērns ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam vai cilvēks, kuram ir 80 un vairāk gadu (no 1991. līdz 1995. gadam, ja veiktas sociālās iemaksas)

● Medicīnisks atzinums 

● Bērna dzimšanas apliecība

 ● Tiesas spriedums

Invaliditātes laiks līdz 1990. gada 31. decembrim (nav attiecināms uz invaliditātes pensiju aprēķinu) Ja persona ar invaliditāti nav strādājusi, bet ne ilgāk kā līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai

Invaliditātes izziņa 

● Izraksts no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas akta

Politiskās represijas*

● Persona bijusi pakļauta politiskajām represijām vai piedalījusies nacionālās pretošanās kustībā

● Politiski represētās personas pavadījušas: – ieslodzījuma vietās; – nometinājumā; – bēgšanā no ieslodzījuma vai nometinājuma vietām

● Iekšlietu ministrijas, prokuratūras, arhīva vai tiesas dokuments

 ● Dzimšanas apliecība 

● Politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecība

 

*Politisko represiju periodus ieskaita stāžā trīskāršā apmērā, Galējos Ziemeļos vai tam pielīdzinātajos apgabalos – pieckāršā apmērā. 

**Apdrošināšanas perioda pierādīšanai var iesniegt arī jebkuru citu dokumentu, ar kuru iespējams pierādīt attiecīgo periodu.

Ja strādāts kolhozā

 Apdrošināšanas periodu kolhozā regulējums atšķiras, ņemot vērā to, vai persona, kas bijusi nodarbināta kolhozā, bijusi kolhoza biedrs vai strādājusi kolhozā, nebūdama tā biedrs, vai arī bijusi nodarbināta uz darba līguma pamata.

Darbs kolhozā veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts ar dokumentiem. Kolhozu biedriem apdrošināšanas periodu veido laikposms, kurā ir reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums. Apdrošināšanas perioda sākuma datums:

● ir kolhozā iestāšanās datums, ja iestāšanās gadā ir reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums;

● ja izstrādes dienas vai atalgojums norādīts pēc kolhozā iestāšanās gada, tad apdrošināšanas perioda sākuma datumu nosaka no tā gada 1. janvāra, kurā reģistrētas izstrādes dienas vai atalgojums.

Apdrošināšanas perioda beigu datums:

● ir datums, kad persona izstājusies no kolhoza;

 ● ja izstāšanās gadā nav reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums, tad apdrošināšanas perioda beigu datums ir 31. decembris pēdējā gadā, kurā reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums. Kolhoza biedriem, kuri mācījušies, saņemot kolhoza stipendiju, apdrošināšanas periodu veido faktiski nostrādātais laiks – mēneši, kuros reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums. Gadus, kuros nav reģistrētas izstrādes dienas vai norādīts atalgojums, apdrošināšanas stāžā neieskaita.

Personām, kuras nav bijušas kolhoza biedri vai par tādiem nevarēja būt, jo nebija sasniegušas 16 gadu vecumu, apdrošināšanas periodu veido faktiski nostrādātais laiks:

● mēneši, kuros reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums;

● vai nostrādāto dienu skaits gadā. Ja dokumentā ir uzrādīts tikai nostrādāto cilvēku dienu vai darbā ierašanās dienu skaits gadā un nav norādīti mēneši, tad apdrošināšanas perioda ilgumu gadā veido šo dienu skaits.

 Personām, kuras no skolas brīvajā laikā ir strādājušas kolhozā un to apliecina iesniegtie dokumenti (piemēram, kolhoznieka darba grāmatiņa, arhīvu izziņas u. c. dokumenti), apdrošināšanas periodu nosaka tāpat kā personām, kuras strādāja kolhozā, nebūdamas kolhoza biedri. Personām, kuras kolhozā ir strādājušas uz darba līguma pamata, apdrošināšanas periodu nosaka tāpat kā personām, kuras strādājušas uzņēmumos, iestādēs un organizācijās.

Ievērībai!

● Nosakot apdrošināšanas stāžu par darbu un tam pielīdzinātajiem periodiem ārpus Latvijas, piemēro Regulu Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu un starptautisko līgumu sociālās drošības jomā nosacījumus.

● Piešķirot vai pārrēķinot pensiju, neņem vērā apdrošināšanas periodus, ko ņēmusi vērā cita valsts savas pensijas piešķiršanā.

Lietderīgi zināt:

1. Ja vārds vai uzvārds pasē un citos dokumentos nesakrīt, jāapliecina ar dokumentiem vārda vai uzvārda maiņa vai jāpierāda dokumentu piederība tiesas ceļā.

2. Bojātie vai pazudušie dokumenti jāatjauno, pieprasot izziņas no darba devēja vai arhīva.

 3. Ja jāpierāda darbs sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, tas jāapliecina ar darba devēja izsniegtu izziņu vai arhīva izziņu.

 4. Ja ieraksti darba grāmatiņā ir nepilnīgi vai kļūdaini, nepieciešams papildu dokuments (arhīva izziņa).

5. Ārzemēs izdotiem dokumentiem var būt nepieciešama legalizācija, lai tos varētu izmantot Latvijā.

6. Dokumentiem par dienestu PSRS armijā no Krievijas Federācijas arhīviem atbildes sniegšanas termiņš var būt ilgāks par vienu gadu.

  7. Ja pēc darba grāmatiņas ierakstiem nevar spriest par to, kurā valstī atradās uzņēmums, tad vajadzīgs papildu dokuments. 

8. Var būt nepieciešami dokumentu tulkojumi no svešvalodām. 

9. Atsevišķu faktu pierādīšana iespējama tikai tiesas ceļā (piemēram, veca cilvēka kopšana), vēršoties tiesā ar lūgumu konstatēt juridisku faktu.

Kā uzzināt par VSAA reģistrēto apdrošināšanas stāžu

Informāciju var iegūt, vēršoties personīgi jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā vai izmantojot portālā www.latvija.lv šādus e-pakalpojumus:

● Informācija par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996. gadam)

  ● Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem

 

Vecuma pensijas aprēķināšana

Kalkulators:

 K – pensijas kapitāls 

Ks – pensijas sākuma kapitāls par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim

G – plānotais pensijas izmaksas laikposms pensijā došanās vecumā

      FORMULA -    P=(Ks+K)/G 

 

Vecuma pensijas apmēru ietekmē

● personas apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim;

● personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam (ieskaitot);

● personas pēc 1996. gada 1. janvāra faktiski veiktās sociālās iemaksas;

● personas vecums pensijas piešķiršanas dienā. Ja no lielākas algas un ilgāku laika periodu ir veiktas sociālās iemaksas, tad attiecīgi lielāka būs personas kontā reģistrētā sociālo iemaksu summa un attiecīgi lielāka arī vecuma pensija. Tādējādi vecuma pensijas apmēru ietekmē ne tikai nostrādāto gadu skaits, liela nozīme ir arī algai, no kuras veiktas sociālās iemaksas.

Kā aprēķina pensijas sākuma kapitālu Ks un pensijas kapitālu K

Par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim, t. i., par laikposmu, kad nebija ieviesta sociālo iemaksu personificētā uzskaite, tiek aprēķināts pensijas sākuma kapitāls.

 Pensijas sākuma kapitālu aprēķina pēc formulas: Ks = Vi x As x 0,2, kur 

Vi – personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam (ieskaitot) As – personas apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada 31. Decembrim.

Tātad pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanā par pamatu tiek ņemta personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996., 1997., 1998. un 1999. gadā un apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim.

Ja personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam (ieskaitot) nav bijusi vai ir mazāka par 40% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendārā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā piešķirta pensija), pensijas sākuma kapitālu aprēķina, izmantojot 40 procentus no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanas atvieglojums

● Pieprasot pensiju, personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem (no kuriem vismaz 5 gadi uzkrāti pēc 1996. gada), bet kuras ienākumi bijuši zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (t. i., 1996.–1999. gadā), aprēķinot vecuma pensiju, tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan šajā periodā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī.

Pensijas kapitālu veido kopš 1996. gada 1. janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās iemaksas.  

Tātad katru mēnesi 20% no savas iemaksu algas (14% – ja esat pensiju  2. līmeņa dalībnieks) veido pensijas kapitālu. Pensijas kapitālam (tostarp pensijas sākuma kapitālam, ja tā aprēķināšanā izmantota personas individuālā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1999.gadam) katru gadu tiek piemēroti ikgadējie pensijas kapitāla indeksi.

Ikgadējo pensijas kapitāla indeksu piemērošanas mērķis:

● ilgtermiņā pasargāt pensijas kapitālu no inflācijas ietekmes, kā arī nodrošināt tā reālu pieaugumu;

● pasargāt pensiju sistēmu no demogrāfiskām un ekonomiskām svārstībām, sekmējot tās finanšu stabilitāti. Pensijas kapitāla aktualizācija tika sākta 1998. gadā, kad pirmo reizi tika noteikta attiecība starp 1997. un 1996. gada ienākumiem, no kuriem bija veiktas vai bija jāveic sociālās iemaksas.

Indeksus izmanto, lai, piešķirot vai pārrēķinot vecuma pensiju, katras personas pensijas kapitāls nezaudētu savu vērtību, bet attīstītos atbilstoši apdrošināšanas iemaksu algu summas izmaiņām valstī (t. i., atbilstoši algu un apdrošināto personu skaita attīstības tendencēm).  

Tātad pensijas kapitāla indeksi ir atkarīgi no apdrošināšanas iemaksu algu summas attīstības tendencēm, ko ietekmē sociāli apdrošināto personu skaits un apdrošināšanas iemaksu algu apmērs. Indekss tiek aprēķināts kā 12 mēnešu sociālo iemaksu algu summas attiecība pret iepriekšējo 12 mēnešu sociālo iemaksu algu summu. Katra gada pensijas kapitāls tiek indeksēts ar tiem kapitāla indeksiem, kas noteikti turpmākajos gados līdz pensijas pieprasīšanas gadam.

Katra gada pensijas kapitālam piemērojamie indeksi ir pieejami VSAA mājaslapā   https://www.vsaa.gov.lv/pakalpojumi/pensionariemsenioriem/vecuma-pensija/ vecuma-pensijas-aprekins/apdrosinasanas-iemaksu-algas-indeksi/

Kā uzzināt savu pensijas kapitālu

Informāciju var iegūt, vēršoties personīgi jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā vai izmantojot portālā www.latvija.lv e-pakalpojumu “Informācija par apdrošinātās personas pensijas kapitālu”.

 
Plānotais vecuma pensijas izmaksas laikposms G

Pensijas aprēķināšanai piemēro plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu (gados) G, par kuru no vecuma pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. G vērtība ir personas vecumam atbilstošs paredzamais mūža ilgums, kas pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas gadā ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes statistiskajā informācijā Paredzamais mūža ilgums 40 līdz 90 gadus veciem iedzīvotājiem attiecīgajam vecumam atbilstošo paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju abiem dzimumiem kopā kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā personai piešķir vai pārrēķina pensiju. 

 

 

G vērtība katru gadu tiek aktualizēta.

Piemēram, 2020. gadā, piešķirot pensiju 63 gadu un deviņu mēnešu vecumā, G vērtība ir 18,30. Savukārt, ja pensija tiek piešķirta priekšlaicīgi 61 gada un deviņu mēnešu vecumā, G vērtība ir jau 19,76. Jo vēlāk tiek pieprasīta vecuma pensija, jo mazāka būs G vērtība, kas attiecīgi palielina pensijas apmēru.

 
Minimālā vecuma pensija

Valstī ir noteikts vecuma pensijas minimālais apmērs, t. i., ja personai aprēķinātās pensijas apmērs ir zems, valsts piemaksā līdz noteiktam līmenim. Kopš 2020. gada minimālā vecuma pensija tiek noteikta atkarībā no aprēķina bāzes lieluma (80 eiro, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro), tai piemērojot attiecīgos koeficientus, ņemot vērā personas apdrošināšanas stāža ilgumu. 

 

Minimālie vecuma pensijas apmēri kopš 2020. gada ir šādi:

Stāžs gados

Koeficients

Minimālie apmēri

Ar bāzi 80,00 EUR

Ar bāzi 122,69 eiro personām ar invaliditāti kopš bērnības

No 15 gadiem līdz 20 gadiem

1,1

88,00 eiro

134,96 eiro

No 21 gada līdz 30 gadiem

1,3

104,00 eiro

159,50 eiro

No 31 gada līdz 40 gadiem

1,5

120,00 eiro

184,04 eiro

41 gads un vairāk gadu

1,7

136,00 eiro

208,57 eiro

 

 
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas

(Pensija ir ienākums, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.)

Personām, kurām piešķirta pensija, 2020. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums ir 3600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī

Tādējādi no pensijas summas virs 300 eiro tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pensijas, kas piešķirtas līdz 1995. gada 31. decembrim un nav pārrēķinātas pēc 1995. gada 31. decembra, netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ir noteikti arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumi:

 ● personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti – 154 eiro mēnesī;

● personām ar 3. grupas invaliditāti – 120 eiro mēnesī;

● politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem – 154 eiro mēnesī;

Piemēram, nestrādājošam vecuma pensijas saņēmējam ar 2. grupas invaliditāti iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums ir 454 eiro (300+154).

Personām ar invaliditāti (kā arī politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), ja tās nav iesniegušas algas nodokļa grāmatiņu citam ienākuma izmaksātājam, noteiktos papildu atvieglojumus piemēro VSAA, izmaksājot pensiju.

 Ja personas vienīgais ienākumu avots ir pensija un pensijas izmaksātājs – VSAA – ir piemērojis pensionāra neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus un ja ienākumi nav lielāki par 20 004 eiro gadā, personai neveidosies iedzīvotāju ienākuma nodokļa ne pārmaksa, ne piemaksa.

Par to gan katram vajadzētu pārliecināties pašam, atverot gada ienākumu deklarāciju elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS). Ja būs izveidojies parāds vai pārmaksa, vajadzēs iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Ienākumiem, kas pārsniedz 20 004 eiro gadā, piemēro augstāku likmi (kopš 2018. gada Latvijā ir trīs nodokļa likmes – 20%, 23% vai 31,4% – atkarībā no ienākumu lieluma), tad, iesniedzot deklarāciju, var sanākt piemaksāt nodokli. Persona, kurai pensija nav vienīgie ienākumi, zinot, ka tās kopējie ienākumi būs lielāki nekā 1667 eiro mēnesī, var iesniegt VSAA rakstveida iesniegumu, lūdzot piemērot 23% nodokļu likmi, lai neveidotos nodokļa parāds.

Ja vecuma pensionārs strādā:

Strādājošam pensionāram algai nav diferencētā neapliekamā minimuma, to apliek ar nodokli no pirmā nopelnītā eiro. Ja vecuma pensija nesasniedz neapliekamā minimuma apmēru, to var piemērot citiem ar nodokli apliekamiem ienākuma veidiem, piemēram, darba algai, izņemot ienākumus mikrouzņēmumā.

Tādā gadījumā pensionāram vajag iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gada ienākumu deklarāciju. Strādājošam pensionāram nav obligāti jāiesniedz algas nodokļu grāmatiņa pensijas izmaksātājam, to var iesniegt arī darba devējam papildu atvieglojumu, piemēram, par invaliditāti, piemērošanai.

Ja alga ir līdz 1667 eiro mēnesī, darba devējs ietur 20%, no algas daļas virs 1667 eiro – 23%. Ja algas nodokļu grāmatiņa nav iesniegta, darba devējs darba algai piemēro nodokļu likmi 23% apmērā.

Algas nodokļu grāmatiņā, kura ikvienam pieejama elektroniski – VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā, ir paredzēta norāde par prognozēto neapliekamo minimumu, ko VID paziņo darba devējam.

Pensijas saņēmējam ir norāde, ka prognozētais mēneša neapliekamais minimums ir 0, kā arī paskaidrots, ka neapliekamo minimumu nepiemēro, jo šis cilvēks ir vecuma pensionārs. Pensijas saņēmējiem, kuriem no pensijas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, tāpat kā citiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, ir tiesības deklarēt izdevumus par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu kā attaisnotos izdevumus, tādējādi samazinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu.

 

Kā uzzināt savas pensijas apmēru?

Informāciju var iegūt, vēršoties personīgi jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā vai izmantojot portālā www.latvija.lv šādus e-pakalpojumus:

● informācija par piešķirtās pensijas/pabalsta/atlīdzības apmēru;

 ● informācija par izmaksai nosūtīto pensiju/pabalstu/atlīdzību;

 ● informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru, ja pensija nav piešķirta;

Ievērībai!

Vecuma pensija, kas piešķirta invaliditātes pensijas vietā, invaliditātes laikā nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai, izņemot:

● ja tiesības uz vecuma pensiju iegūtas, pamatojoties tikai uz Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem sociālās drošības jomā vai Regulu Nr. 883/2004;

● ja apdrošināšanas stāžs, par kuru aprēķināta vecuma pensija, ir mazāks par apdrošināšanas stāžu, par kuru aprēķināta invaliditātes pensija.

Pensijas pieprasīšana, lēmuma pieņemšana, tā apstrīdēšana

Vecuma pensijas pieprasīšana Pieprasot vecuma pensiju:

● jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;

 ● jāiesniedz iesniegums pensijas piešķiršanai;

 ● jāiesniedz darba grāmatiņa un jebkuri citi apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti par periodu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja pensijas piešķiršanai nepieciešamās informācijas nav VSAA rīcībā.

Papildu dokumenti (atsevišķām kategorijām):

● Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izziņa;

● Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par bērnu ar invaliditāti;

 ● dokuments, kas apliecina bērna audzināšanu līdz 8 gadu vecumam;

 ● darba devēja izziņa, kas apliecina, ka persona strādājusi sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos;

 ● Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecība;

● politiski represētās personas apliecība;

 ● nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecība.

Dokumentus var iesniegt:

● jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā klātienē;

 ● elektroniski (ar elektronisko parakstu). Ja attiecīgie dokumenti tiek nosūtīti elektroniski, tie noformējami atbilstoši elektroniskos dokumentus regulējošiem normatīvajiem aktiem;

● portālā www.latvija.lv, izmantojot portālā piedāvātos autentifikācijas līdzekļus

Svarīgi! – ja pensijas piešķiršanai nepieciešami apdrošināšanas stāža līdz 1995. gada 31. decembrim apliecinoši dokumenti, tad tie jāiesniedz VSAA klātienē.

Lēmuma pieņemšana

● Lēmumu par pensijas piešķiršanu pieņem VSAA nodaļa.

● Ja pensijas pieprasījums noraidīts, lēmumā tiek norādīti atteikuma iemesli. VSAA pieņemtais lēmums par pensijas piešķiršanu ir administratīvais akts.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. pantu, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Ja objektīvu iemeslu dēļ termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu, par to paziņojot iesniedzējam, var pagarināt līdz gadam.

 Ja nepieciešams saņemt informāciju no ārvalsts kompetentās iestādes, administratīvā akta izdošanas termiņu ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz trim gadiem. 

Svarīgi! – ja personai ir tiesības uz pensiju, bet tās apmēra noteikšanai nav visas nepieciešamās informācijas, pensiju var izmaksāt avansā. Lēmuma apstrīdēšana VSAA amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, iesniedzot iesniegumu VSAA direktoram. VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Pensionāra apliecība:

Pensionāra apliecības izsniedz vecuma pensijas saņēmējiem, kuriem vecuma pensija piešķirta saskaņā ar likumu Par valsts pensijām. Pensijas apliecību izsniedz jebkura VSAA nodaļa neatkarīgi no pensijas saņēmēja deklarētās dzīvesvietas. Pensijas apliecību var pieprasīt vienlaikus ar vecuma pensijas pieprasīšanu. Šādā gadījumā pensijas apliecība tiks izsniegta pēc lēmuma par pensijas piešķiršanu pieņemšanas.

Pensionāra apliecību izsniedz bez derīguma termiņa ierobežojuma un bez maksas.

 

Pieprasot pensionāra apliecību:

● jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;

● jāiesniedz fotogrāfija, kas atbilst normatīvajos aktos par personu apliecinošiem dokumentiem personas attēlam noteiktajām prasībām;

● jāiesniedz pilnvara – ja pensionāra apliecību pieprasa pilnvarotā persona.

Pieteikties pensionāra apliecības saņemšanai var ne tikai klātienē VSAA nodaļā, bet arī pa pastu, nosūtot iesniegumu pensionāra apliecības saņemšanai un fotogrāfiju. Pensionāra apliecību izsniedz atkārtoti, ja iepriekš izsniegtā apliecība ir nozaudēta, kļuvusi lietošanai nederīga, prettiesiski atņemta vai ir mainījušies personas dati. Lai apliecību saņemtu atkārtoti, persona vai tās pilnvarotais pārstāvis jebkurā VSAA nodaļā iesniedz iesniegumu un iepriekš noteiktos dokumentus.

Pensijas izmaksa

Pensiju pārskaita personas Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai piegādā pensijas saņēmēja dzīvesvietā.  

Pensijas piegāde dzīvesvietā ir noteikta par maksu – 2,39 eiro.

Pensijas saņēmējs, kas ilgstoši (ilgāk par diviem mēnešiem) uzturas ārstniecības iestādē, var iesniegt VSAA iesniegumu par pensijas pārskaitīšanu šīs iestādes kontā, lai nodrošinātu tās izmaksu. Pensijas pārskaitīšana ārstniecības iestādes kontā iespējama, ja pensijas saņēmējs par to iepriekš vienojies ar attiecīgās iestādes administrāciju un saņēmis rakstveida saskaņojumu.  

Pensijas saņēmējs, kas uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, iesniedz VSAA iesniegumu par pensijas un piemaksas pārskaitīšanu šīs institūcijas kontā.  

Lai nodrošinātu izmaksu personai, kura atrodas ieslodzījuma vietā, persona var iesniegt VSAA iesniegumu par pensijas pārskaitīšanu šīs iestādes kontā.

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Latvijas piešķirto pensiju var turpināt izmaksāt uz bankas kontu Latvijā (ja Regulā Nr. 883/2004 vai Latvijas noslēgtajos starptautiskajos līgumos sociālās drošības jomā nav noteikts citādi).

 

Personai pirms izbraukšanas nepieciešams vērsties jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā, kur viņai:

● jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;

● jāiesniedz pieprasījums par pensijas izmaksas turpināšanu;

● jānorāda Latvijas kredītiestādes konts;

● jānorāda jaunā dzīvesvietas adrese.

 

Lietderīgi zināt :

Ja persona jau ir izbraukusi uz pastāvīgu dzīvesvietu ārvalstī un vēlas, lai Latvijā piešķirtā pensija tiktu izmaksāta turpmāk, tad iepriekš minētie dokumenti jānosūta pa pastu vai jāiesniedz ar pilnvarotās personas starpniecību, pieprasījumam pievienojot klāt ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas dienas izdotu notariālu apliecinājumu, ka pensijas saņēmējs ir dzīvs.

 Arī turpmāk ārvalstī dzīvojošam Latvijas pensijas saņēmējam katru gadu periodā no 1. oktobra līdz 15. decembrim jāiesniedz VSAA nodaļai rakstisks pieprasījums par pensijas izmaksas turpināšanu, nosūtot to pa pastu vai iesniedzot ar pilnvarotās personas starpniecību. Šim pieprasījumam pievieno ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas dienas taisītu notariālu apliecinājumu, ka pensijas saņēmējs ir dzīvs. Iesniedzot ārvalstīs izdotus dokumentus, tie jānoformē atbilstoši dokumentu legalizācijas noteikumiem. Ja dokuments izsniegts svešvalodā, var būt nepieciešams arī šā dokumenta tulkojums. Pieprasījumu pensijas turpmākai izmaksai persona, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, var arī personīgi iesniegt jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā. Šajā gadījumā notāra izdots dzīvības apliecinājums nav nepieciešams.

 

 Pensiju indeksācija:

Indeksācijas mērķis ir samazināt inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru.

 Likums Par valsts pensijām paredz, ka valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem eiro), pārskata reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Tādējādi personām ar mazām pensijām tiek indeksēta visa pensija, savukārt personām ar nosacīti lielākām pensijām tiek indeksēta daļa no pensijas. Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar 1. grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas tiek indeksētas neatkarīgi no to apmēra.

Sākot ar 2018. gadu, lielāks indekss tiek noteikts tām vecuma pensijām, kas piešķirtas par lielāku apdrošināšanas stāžu. 

Vecuma pensiju indeksācijā piemēro faktisko patēriņa cenu indeksu un šādu daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem:

 ● 50%, ja stāžs ir līdz 29 gadiem;

● 60%, ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos; 

● 70%, ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem;

● 80%, ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.

Pensiju pārskatīšanai piemērojamo faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algas indeksu VSAA aprēķina, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datiem. Indeksējot pensijas, tās apmērs vai daļa, kas nepārsniedz indeksējamo robežu, tiek reizināta ar attiecīgo indeksu.

Jāņem vērā: 

● no pensijas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu;

● indeksētas, tiek vecuma pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas līdz konkrētā gada 30. septembrim;

● pensiju indeksāciju nodrošina VSAA, kuras rīcībā ir visi nepieciešamie dati, un pārrēķins notiek automātiski;

● savu pensijas apmēru ikviens var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā (http://www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija).

 

Pensijas pārrēķins

Ja par periodu pēc vecuma pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas sociālās iemaksas, piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi gadā.

Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pensija, kas aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas). Pieprasījumu par pensijas pārrēķinu persona var iesniegt jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā.

 

Pensija par darbu ārpus Latvijas

Pensija par darbu Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (ES/EEZ) vai Šveicē Strādājot kādā no ES dalībvalstīm, Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā vai Šveicē, personai ir tiesības pieprasīt pensiju no šīs valsts par šajā valstī veiktajiem darba periodiem. Tiesības uz pensiju katra valsts nosaka saskaņā ar saviem tiesību aktiem un tajos noteiktajiem kritērijiem (pensijas vecumu, nepieciešamo apdrošināšanas stāžu u. c.). Ja personas apdrošināšanas stāžs vienā valstī nav pietiekams, lai noteiktu tiesības uz pensiju, tiek ņemti vērā arī citas valsts kompetentās iestādes apstiprinātie apdrošināšanas periodi. Katra valsts aprēķina pensiju par apdrošināšanas periodiem savā valstī, ievērojot šajā valstī noteikto kārtību.

Pensija par darbu citā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts

 ● Ja strādāts valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (Ukraina, Kanāda, Baltkrievija, Krievijas Federācija, Austrālija), tiesības uz pensiju tiek noteiktas saskaņā ar attiecīgā līguma nosacījumiem. Informācija par starptautiskajiem līgumiem pieejama VSAA mājaslapā https://www.vsaa.gov.lv/pakalpojumi/pakalpojumi-saskana-ar-starpvalstu-ligumiem/

 

 Pensijas pieprasīšana 

● Dzīvojot Latvijā, citas valsts (ES, EEZ, Šveices vai līgumvalsts) pensijas pieprasījumu var iesniegt jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā.

● Dzīvojot citā valstī (ES, EEZ, Šveicē vai līgumvalstī), pensijas pieprasījums jāiesniedz dzīvesvietas valsts kompetentajā iestādē.

● Pensijas pieprasījums tiks pārsūtīts izskatīšanai arī citu valstu kompetentajām iestādēm, kurās persona bijusi apdrošināta.

 

Atbalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā:

Apbedīšanas pabalsts:

Pensijas saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalstu viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, piešķir un izmaksā mirušā cilvēka divu mēnešu pensiju (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ja tāda bija piešķirta) apmērā. Pabalstu var pieprasīt 6 mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas.

Pārdzīvojušā laulātā pabalsts:

Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam piešķir pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar likumu Par valsts pensijām piešķirtās pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tiesības uz pabalstu ir divpadsmit mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja iesniegums iesniegts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas.

 Ja iesniegums ir iesniegts vēlāk, tiesības uz pabalstu rodas ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas un ir ne ilgāk kā līdz dienai, kad pagājuši divpadsmit mēneši no pensijas saņēmēja nāves dienas.

 

Tiesības saņemt pārdzīvojušā laulātā pabalstu ir, ja ir visi šie nosacījumi:

● pensijas saņēmējs nāves dienā ir bijis reģistrētā laulībā;

 ● mirušais bija vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas (saskaņā ar lēmumu Nr. 104 Nolikumu par izdienas pensijām vai lēmumu Nr. 34 Par Nolikumu par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)) pensijas saņēmējs;

  ● mirušā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs.

Iesniegumu pabalsta piešķiršanai var iesniegt jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā:

● personīgi vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;

 ● nosūtot pa pastu vai iesniedzot ar pilnvarotās personas starpniecību;

● portālā www.latvija.lv, aizpildot E-iesniegumu.

Pieprasot pabalstu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

Pabalstu pārskaita uz pabalsta saņēmēja norādīto kontu Latvijas kredītiestādē, pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai piegādā dzīvesvietā par maksu.

Pensiju 2.līmenis Regulē Valsts fondēto pensiju likums

(Spēkā kopš 2001. gada 1. jūlija)

 Pensiju 2. līmeņa dalībnieki atkarībā no dzimšanas datuma iedalās obligātajos un brīvprātīgajos.

 

Obligātie:

● personas, kuras dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija;

● VSAA šos dalībniekus reģistrē automātiski, pamatojoties uz informāciju par sociāli apdrošinātas personas statusa iegūšanu;

● jāiesniedz iesniegums par līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījuma plāna izvēli (VSAA)

 

Brīvprātīgie:

● personas, kuras ir dzimušas laika periodā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam (ieskaitot);

● VSAA jāiesniedz iesniegums par dalības uzsākšanu valsts fondēto pensiju shēmā un par līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījuma plāna izvēli.

Personas, kuras dzimušas līdz 1951. gada 1. jūlijam, nav shēmas dalībnieki.

Pēc lēmuma pieņemšanas par dalību pensiju 2. līmenī un pēc šā lēmuma reģistrēšanas VSAA persona nevar atteikties no tā.

Pensiju 2. līmeņa dalībnieka uzkrātā pensijas kapitāla lielums ir atkarīgs no veikto iemaksu apmēra, iemaksu likmes (kopš 2016. gada – 6% no algas), izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem un dalības ilguma pensiju 2. līmeņa shēmā.

Valsts negarantē ieguldīšanas rezultātu – tas ir atkarīgs no katra dalībnieka pieņemtajiem lēmumiem!

Pensiju 2. līmeņa dalībnieka tiesības:

 ● vienu reizi gadā mainīt līdzekļu pārvaldītāju; 

● divas reizes gadā mainīt ieguldījumu plānu pie viena pārvaldītāja. 

 

Informāciju var iegūt, vēršoties personīgi jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā vai izmantojot portālā www.latvija.lv šādus e-pakalpojumus:

● informācija par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka reģistrāciju un ieguldījuma plāna izvēli;

● valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmeņa) dalībnieka konta izraksts;

● informācija par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījuma plāna maiņu. 

 

Kad var izmantot pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu

Pensiju 2. līmenī uzkrāto pensijas kapitālu izmanto, sasniedzot valstī noteikto pensionēšanās vecumu un pieprasot vecuma pensiju.

 Kā var izmantot:

● apvienot ar pensiju 1. līmeņa kapitālu un saņemt vienu pensiju;

● iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi paša izvēlētā apdrošināšanas sabiedrībā.

 Ja persona izvēlēsies iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi, VSAA sniegs informāciju par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla lielumu un apdrošināšanas sabiedrībām, kas nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas polises iegādi. Katra apdrošināšanas sabiedrība ir noteikusi minimālo pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla apmēru, kas dod tiesības iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Kopš 2020. gada 1. janvāra personai ir tiesības izvēlēties, kam novirzīt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, gadījumā ja viņa nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai: 

● ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā (tad kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju); 

● pievienot citas personas pensiju 2. līmenī uzkrātajam kapitālam;

 ● atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

 

Pensiju 2. līmeņa dalībnieks savu izvēli var mainīt.

 Ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks nebūs izdarījis izvēli, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot varēs arī 80 procentus no pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim; 20% pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot nevarēs pensijas kapitālu, kas ir mazāks par 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

 

Pensiju 3.līmenis Regulē likums Par privātajiem pensiju fondiem 

(Spēkā kopš 1998. gada 1. jūlija)  

Pensiju 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma – paredz ikviena brīvprātīgu izvēli – veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Privātā pensiju fonda galvenais uzdevums ir nodrošināt uzkrāto pensiju izmaksu pensionētajiem strādājošajiem, kuri ir veikuši regulāras iemaksas pensiju fondā. Pensiju fondos uzkrātie naudas līdzekļi tiek ieguldīti galvenokārt akciju un fiksēta ienākuma vērtspapīru tirgū. Pensiju plāna dalībnieki var piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar savu darba devēju starpniecību. Uzkrātais kapitāls ir privātpersonas īpašums neatkarīgi no tā, kas veicis iemaksas, turklāt uz to attiecas mantojuma tiesības. Pensiju plānā norādītais pensionēšanās vecums nevar būt mazāks par 55 gadiem. Tas nozīmē, ka, veicot iemaksas privātajā pensiju fondā, var iegūt tiesības uz uzkrāto papildpensiju no 55 gadu vecuma.

Svarīgi!

● Var saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli par pensiju 3. līmenī iemaksāto summu. Papildu informāciju var iegūt: 

www.lm.gov.lv

 ● www.vsaa.gov.lv 

● www.latvija.lv 

● www.manapensija.lv 

● www.fktk.lv

 

Sociālais dienests un sociālais darbs

Kas ir sociālais dienests?

Sociālais dienests ir pašvaldības izveidota iestāde, kas nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Kas strādā sociālajā dienestā?

Ja pašvaldības teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 3000, ar klientiem strādā ne mazāk kā trīs šādi sociālā darba speciālisti:

● sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem;

● sociālais darbinieks darbam ar pilngadīgām personām;

 ● sociālās palīdzības organizators.

 Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību sociālajā dienestā ir tiesības sniegt personām ar atbilstošu izglītību:

 ● sociālajiem darbiniekiem, kuri ieguvuši otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā;

 ● citiem sociālā darba speciālistiem (sociālās palīdzības organizatori, sociālie rehabilitētāji, sociālie aprūpētāji), kuri ieguvuši pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā;

● citiem speciālistiem (piemēram, ģimenes asistentiem, aprūpētājiem u. c.), kuri ieguvuši profesionālo vidējo izglītību sociālās aprūpes jomā vai arī apguvuši profesionālās prasmes un iemaņas attiecīgā mācību programmā.

Kas ir sociālais darbs?

Sociālais darbs ir profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

Kas ir psihosociālā palīdzība?

 Psihosociālā palīdzība ir sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu. 

Ko dara sociālais darbinieks?

 ● palīdz risināt klienta sociālās problēmas, piesaistot nepieciešamos resursus, tostarp sociālos pakalpojumus, un koordinējot dažādu jomu speciālistu sadarbību problēmas risināšanā;

 ● veic klienta individuālo vajadzību, risku un personisko resursu izvērtējumu, vajadzības gadījumā apsekojot klientu dzīvesvietā;

● sastāda plānu, kā risināt klienta sociālo gadījumu, vienojas ar klientu par viņa līdzdarbību plāna īstenošanā;

● veicina klienta patstāvību un spēju pašam risināt savas problēmas;

● veido sadarbību ar citiem speciālistiem, lai risinātu klienta situāciju;

● pārstāv klienta intereses un tiesības citās institūcijās;

● veido klienta lietu, kurā dokumentē sociālā gadījuma risināšanas gaitu;

● veido pašpalīdzības grupas un vada atbalsta grupas klientiem;

● informē iedzīvotājus par viņu tiesībām un iespējām saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus;

● organizē un veic preventīvo sociālo darbu, lai novērstu sociālo problēmu rašanos; 

● analizē sociālo problēmu cēloņus un izstrādā priekšlikumus, kā tās risināt gan vietējās kopienas, gan valsts līmenī;

● sekmē iedzīvotāju līdzdalību sociālās politikas veidošanā un pašpalīdzības programmu attīstību. 

Kādās situācijās var doties uz sociālo dienestu? 

Savas pašvaldības sociālajā dienestā persona un/vai ģimene var meklēt palīdzību, ja tā nonākusi situācijā, ar kuru pati saviem spēkiem nevar tikt galā, neprot to risināt:

● krīzē (nelaimes gadījums, ugunsgrēks, zādzība, miris kāds tuvinieks, citas no personas vai ģimenes neatkarīgu apstākļu radītas situācijas utt.);

● ja pēkšņi zaudēts darbs vai persona nonākusi materiālās grūtībās;

● darbspēju un/vai aprūpes spēju zudums;

● problēmas ģimenes savstarpējās attiecībās, komunikācijā;

 ● vardarbības gadījumos (emocionāla, fiziska, seksuāla, ekonomiska utt.); 

● atkarības un/vai līdzatkarības problēmas utt. Par nepieciešamo palīdzību sociālajam dienestam var paziņot arī kaimiņi, paziņas, radinieki un vienkārši garāmgājēji, iespējami precīzi aprakstot personas datus un atrašanās vietu. Sociālā darba speciālists var noformēt iesniegumu pēc personas mutiski stāstītā.

Papildu informāciju var iegūt:

●http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/socialais-darbs

 ● https://www.lps.lv/lv/kontakti/pasvaldibu-kontakti  

 

Pašvaldības sociālā palīdzība

  • Ienākumu testētie pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti

1)      Pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai;

2)      Dzīvokļa pabalsts;

3)      Pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktie citi sociālās palīdzības pabalsti ģimenes (personas) pamatvajadzību nodrošināšanai;

  • Ienākumu netestētie pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti:

1)      Ienākumu netestētie pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti;

Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību. Lai saņemtu sociālo palīdzību, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu, un pašvaldības sociālā dienesta sociālā darba speciālists sadarbībā ar iesniedzēju pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski sagatavos iztikas līdzekļu deklarāciju, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un iesniedzēja papildus iesniegtos dokumentus.

 Deklarācijai jāpievieno šādi dokumenti: 

● darba ņēmējs deklarācijai pievieno darba devēja izziņu par darba samaksu (neto) par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem;

● saimnieciskās darbības veicējs deklarācijai pievieno izziņ