Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Kuldīgā ir vieta kurā atgūt sevi

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2008 / Nr. 1 - 2008

Kuldīgā ir vieta kurā atgūt sevi
Ingūna Spuleniece
«Kurzemnieks»

Jau 15 gadus Jūrmalā (Slokas ielā 68 un Dubultu prospektā 71) darbojas valsts aģentūra Sociālās integrācijas centrs (SIC), kura galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties sabiedrībā kā pilnvērtīgiem locekļiem.

Iestādi, kas sākotnēji saucās Republikas rehabilitācijas centrs, pēc tam koledža RRC, bet tagad — Sociālās integrācijas centrs, kopš dibināšanas 1991. gadā vada Regīna Simsone. SIC izveidots 2004. gadā, apvienojot koledžu RRC ar valsts veselības centru «Jaundubulti». Lai padarītu pakalpojumus pieejamākus, vairākās vietās Latvijā, arī Kuldīgā, atvērti atbalsta punkti.

Kopā ar vāciešiem
R. Simsone stāsta: «Izveidojām visu no nulles. Sākām ar divām profesionālās izglītības audzēkņu grupām un laika gaitā esam izauguši par vērā ņemamu profesionālās rehabilitācijas iestādi ar plašām arodizglītības, vidējās un augstākās profesionālās izglītības programmām. Aģentūras pārziņā ir ne vien profesionālā, bet arī sociālā rehabilitācija. Ķemeros sekmīgi darbojas dienas centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem no Jūrmalas. Ar Eiropas savienības (ES) līdzfinansējumu īstenojam daudzus projektus.»

Bet 90. gadu sākumā labklājības ministrija noslēdza līgumu ar Vācijas darba un sociālo lietu ministriju. Vācieši pārsteigti uzzināja, ka pie mums invalīdi netiek izglītoti, tādēļ latviešiem nācās pierādīt varēšanu — sakārtot profesionālo rehabilitāciju un izveidot iestādi, kurā invalīdi var mācīties, lai atgrieztos sabiedrībā.

«Sākumā daudzi profesionālo rehabilitāciju jauca ar medicīnisko, kāda pieejama Vaivaros. 1992. gadā pie mums mācījās pirmie 40 invalīdi, šogad — 127 profesionālajā vidusskolā, 200 ir studenti, bet 260 saņem tālākizglītošanās kursus. Bez mācībām invalīdiem ir arī iespēja ja ne uzlabot veselību, tad nostiprināt stāvokli,» skaidro IC direktore. Viņa uzsver, ka svarīga ir agrīna diagnostika, savlaicīga iejaukšanās, lai cilvēks nekļūtu par invalīdu, kā arī arodslimnieku uzraudzība. Bet ja invalīds var strādāt, naudu, kas iztērēta viņa profesionālajai rehabilitācijai, valsts atgūstot trijos, četros gados.

Raksta projektus
2004. gadā aģentūra rakstīja projektu ES programmā «Equal» (vienlīdzīgs), kas šogad savu darbību beidz. «Priecājamies par iespēju saņemt finansējumu, jo zinājām savas vajadzības. Vienā projektā uzrakstījām pārāk daudz. To, ko nevarējām realizēt ar programmu «Equal», meklējām citur. Pētījām, ko invalīdi mācījušies, ko piedāvā izglītības un zinātnes ministrija, kur viņi strādā tagad un kur gribētu, izzinājām darba devēju vēlmes. Darba devēji par invalīdiem parasti izsakās pozitīvi, šie darbinieki uzdevumus bieži izpilda apzinīgāk,» novērojusi R. Simsone.

Viņa lepojas arī ar SIC attīstību un jaunām programmām. Tuvākajā laikā taps mācību viesnīca un restorāns. Pieejamas programmas cilvēkiem gan ar augstāku, gan zemāku intelektu. SIC ir pirmā vieta Latvijā, kurā tiek mācīti surdotulki, 15 drīz absolvēs koledžu. Pēc šīs profesijas ir pieprasījums. Sadarbībā ar uzņēmumu «Tilde» ieviesta latviešu valodas runas sintēzes programma — runājošs dators. Četros mēnešos sev to ierakstījuši 230 cilvēki, to var lejupielādēt mājaslapā: www.sic.gov.lv tur atrodama arī informācija par programmām un citām iespējām.

Kā nokļūt centrā
Pakalpojumu pēctecība valstī darbojoties slikti, atzīst centra darbinieki. Idejiski vajadzētu būt tā, ka, saņēmis medicīnisko, pēc tam sociālo rehabilitāciju, invalīds nonāk profesionālajā. Vajadzētu, lai uz pēdējo viņu virzītu jau slimnīcā, par to informētu ģimenes ārsts, sociālais darbinieks. Diemžēl ne vienmēr tā notiek; lai nokļūtu centrā, cilvēki rindā negaida.

«Ja, piemēram, kuldīdzniekam ir pamatskolas izglītība un invaliditāte, kā arī vēlme iegūt vidējo izglītību un profesiju, jābrauc pie mums. Pirms tam jāsaņem darba ekspertīzes ārstu komisijas (DEĀK) izziņa. Ja negribas doties uz atbalsta punktu Kuldīgā, kur var noteikt profesionālo piemērotību, var braukt arī pie mums. Uzaicināsim padzīvot divas nedēļas, kurās ar cilvēku strādās gan ārsts, gan psihologs, gan citi speciālisti, kuri noteiks, ko invalīds vēlas, spēj un drīkst — būt par dārznieku, pievērsties komercdarbībai vai kļūt par pavāru. Galvenais ir zināt šos cilvēkus un ieteikt sevi pilnveidot,» mudina R. Simsone.

«Kāds izdomā, ka grib būt pavārs, tad viņa spējas mēģinām noteikt ar testiem, arī praktiski pie putraimu dēļa. Smalki priekšmeti palīdz pārbaudīt, vai pēc avārijas, pēc insulta klausa roka. Grāmatvedis sākumā teorētiski izpēta, kas būs jādara. Gadās, ka izzinot darbu, to nemaz negribas mācīties. Cenšamies informēt, lai cilvēki apzinās profesijas būtību.» Profesiju raksturošanai tiek izmantotas 20 pazīmes, meklējot tipiskākās. Gadoties arī tā, ka cilvēks vēlas būt putraimu dēļa pavēlnieks jeb pavārs, bet ārsts šādu nodarbi neļauj izvēlēties. Tas nekas, profesiju piedāvājums ir plašs. SIC aicina arī invalīdus pirmspensijas vecumā būt aktīviem.

Grūti izzināt
SIC Kuldīgas atbalsta punkts atvērts aprīlī, tas darbojas arodskolā, mācības var notikt tās bāzē, pastāstīja vadītāja Dace Savicka. «Gribētos, lai viss notiek raitāk, taču cilvēki nāk. Kā mūs atrod? Tas ir visgrūtākais. Sadarbojos ar sociālajiem darbiniekiem, pārsvarā cilvēki uzzina no viņiem. Nedaudzus atsūta Nodarbinātības valsts aģentūra. Aktīvāki ir cilvēki ap gadiem 60.»

Kuldīgā trijās dienās notiek primārās profesionālās piemērotības testi, ir sarunas ar ārstu un psihologu. Invalīdi saņem bezmaksas pusdienas, pagaidām nav naktsmītņu, bet tas esot laika jautājums. Cilvēkiem jābūt ar invaliditāti, vienalga, kādu grupu. Vajadzīgs arī DEĀK ieteikums. Lai mācītos kursos, jābūt arī invaliditātes apliecībai un izglītības dokumentiem.

«Decembrī gribējām sākt datorkursus, grupa ir, bet cilvēki paši sevi kavē: dažiem noklīduši izglītības dokumenti, tie jāpieprasa mācību iestāžu arhīvos,» skaidro D. Savicka. Viņa cer, ka janvārī varēs sākt mācīties. Vēl ir interese par uzskaiti un grāmatvedību, arī pēc pavāriem ir pieprasījums. «Cilvēkam nav noteikti jāzina, par ko viņš grib kļūt, galvenais, lai būtu vēlme mācīties.

Mums ir dažādi testi — izskatās bērnišķīgi, bet ne viemēr ar tiem var viegli tikt galā. Piemēram, roku kustības pārbaudām ar testu, kurā jāturpina iesāktas līkloču līnijas, jāceļ aka no sērkociņiem. Grūti klājas, kad no papīra jāizgriež un jāsaloka krabītis. Pārbaudot uzmanību, spēju koncentrētie, jālabo kļūdas. Ja ir vēlme mācīties te pat, testi nav tik atbildīgi, bet, ja dodies uz SIC iestādēm, tad gan. Kad pārbaudīta profesionālā piemērotība, ārsts devis atzinumu, bet vēl nav skaidrības, ko cilvēks grib mācīties, Norīkojam viņu uz jūrmalu. Tur divās nedēļās to nu gan var noskaidrot.»

Mūsu rajona cilvēki SIC mācību iestādes izmanto pakūtri. Ir vēlme apgūt sociālo darbu, bet tādu programmu centrs vēl nepiedāvā. Ļoti pieprasīta ir tālmācība. «Jauniem cilvēkiem bez ģimenes nav grūti mācīties Jūrmalā, īpaši tādēļ, ka apstākļi tur ļoti labi. Bet ģimenes cilvēki labprātāk izvēlas tālmācību, Tad jūrmalā jāpavada nedēļa mēnesī. Ja esat invalīds darbspējas vecumā un vēlaties dzīvē kaut ko mainīt, nāciet! Darīsim to kopā!» aicina D. Savicka. Viņa atzīst, ka Kuldīgā nav iespēju gulošiem invalīdiem, bet, lai noteiktu profesionālo piemērotību, vadītāja gatava iet arī uz mājām. Pēc tam varētu izraudzīties tālmācību.

Mācību iespējas
Katru gadu SIC piedāvā vienu jaunu vidējās profesionālās izglītības un vienu koledžas studiju programmu. Tagad var apgūt 18 programmas: 11 vidējās profesionālās un septiņas pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības. Visas ir akreditētas.

Audzēkņi
Ik gadu SIC mācās ap 500 audzēkņu no visas Latvijas — Jaunieši ar invaliditāti un pieaugušie, kuriem jāapgūst cita profesija, jo saslimšanas vai traumas dēļ vairs nevar turpināt līdzšinējo darbu.

Skaitļi un fakti par invalīdiem
Latvijā ir ap 70 000 cilvēku ar invaliditāti darbspējīgā vecumā. Tikai 16% strādā algotu darbu. Visbiežāk invaliditāte iegūta satiksmes negadījumos, darba traumās un saslimšanā. Gandrīz ceturtā daļa beigusi pamatskolu. 48% ir vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. Nodarbinātības valsts aģentūrā pērn reģistrēti 3404 invalīdi, tas ir, 4,9% bezdarbnieku.

Neadekvāts pašnovērtējums, zems izglītības un prasmju līmenis, ierobežota saziņas līdzekļu pieejamība, darba devēju motivācijas trūkums pieņemt invalīdus, kā arī viņu vajadzībām nepielāgota vide ir iemesli, kāpēc 48% cilvēku ar invaliditāti ir grūti atrast darbu. Lielākā daļa dara mazkvalificētu un bieži vien slikti atalgotu darbu — ir apkopēji, sētnieki, palīgstrādnieki, trauku mazgātāji. Savukārt 38%, kas ieguvuši profesionālo izglītību, strādā specialitātē — par šuvējiem, lietvežiem, datoru operatoriem, grāmatvežiem, galdniekiem. Darba devēji, kuri pieņem invalīdus, vērtē viņus kā uzticīgus un motivētus.

SIC atbalsta punkts Kuldīgā (Liepājas ielā 33, tālrunis 26801129) piedāvā kursus:
Uzskaites un grāmatvedības darbiniekiem (40 stundas);
Noliktavas pārziņiem (ar vidējo izglītību 960 stundas);
Konditora palīgiem (480 stundas);
Pavāra palīgiem (480 stundas);
Pavāriem (830 stundas);
Komercdarbības pamatus (ar vidējo izglītību, 320 stundas);
Datoru lietošanu (160 stundas);
Datorzinības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (190 stundas).