Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Un naudas atkal nepietiek

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2013 / Nr. 10 - 2013

Un naudas atkal nepietiek

Līga Ķikute

Nākamā gada budžeta gaidās un cerībā glābt to, kas vēl varētu būt glābjams, LCĪVSA «Sustento» 13. septembrī P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja konferenču zālē pulcināja interesentus uz 8. Latvijas Pacientu organizāciju konferenci.

Neraugoties uz to, ka Latvija izvirzījusi ambiciozus mērķus un valdība par valsti ziņo kā par straujāk augošo ekonomiku ES, veselības aprūpei tiek atvēlēta arvien mazāka daļa no iekšzemes kopprodukta — nu jau vairs tikai 2,8%, kaut gan būtu nepieciešams vismaz uz pusi vairāk.

Kā konferences gaitā taisnojās Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, veselības aprūpes budžets «neskrienot» pakaļ IKP, un nauda, absolūtos skaitļos ņemot, būšot vairāk.

Arī Starptautisko inovatīvo un farmaceitisko firmu asociācijas sadarbībā ar SIA «Pricewaterhouse Coopers» veiktajā pētījumā «Farmācijas nozares ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā» konstatēts, ka valdība atkāpusies no Veselības ministrijas izstrādātajām Sabiedrības veselības nostādnēm, kurās paredzēja, ka 2014. gadā veselības aprūpei atvēlētā finansējuma apjoms sasniegs 4,5%, bet 2017. gadā jau 5% no IKP.

Veselības aprūpes pieejamība — stūrakmens ekonomiskam
izrāvienam?

Cerībā rast atbildes uz sasāpējušiem jautājumiem, konferences programmā tika iekļauta diskusija ar ekspertu piedalīšanos:

Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs, Latvijas Ekonometristu asociācijas pārstāve, ekonomikas doktore Irina Možajeva, Latvijas Pašvaldību savienības sociālo un veselības jautājumu padomniece Silvija Šinfa, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un veselības aprūpes jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns, Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prezidents Pēteris Krīgers. Tomēr laika gaitā noskaidrojās, ka teju visi jautājumi ir vēršami vienā — valdības virzienā.

Tika apspriesta veselības aprūpes pieejamība reģionos, nesamērīgi lielie izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem un ierobežotās iespējas šajā sakarā saņemt sociālo palīdzību personām ar 3. grupas invaliditāti, gan nesamērīgi garās, gadiem ilgās rindas pēc valsts apmaksātajiem mediķu pakalpojumiem.

Un tomēr kaut kas mainās
Jau desmito gadu Latvija ir ES dalībvalsts, tiek strādāts pie dažādu ES normatīvo aktu ieviešanas praksē.

Šoreiz Nacionālā Veselības dienesta Ārstniecības riska fonda vadītāja Ilze Šķiņķe iepazīstināja klātesošos ar pārrobežu veselības aprūpes direktīvas praktisko pusi.

Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē, ka, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu citā Eiropas valstī, par to maksās valsts, BET ne vairāk, cik Latvijā izmaksā atbilstošais pakalpojums.

Piemēram, ja pacients atrodas citā valstī, kur viņam nepieciešama ārsta konsultācija 30 Ls apmērā, bet Latvijā par šādu konsultāciju valsts ārstam maksā 10 Ls, tad no izdotajiem 30 Ls valsts pacientam kompensēs tikai 10 Ls.

Piedevām šiem pakalpojumiem ir noteikti ierobežojumi:
— kompensēt būs iespējams tikai tos pakalpojumus, ko arī šeit apmaksā valsts;
— izveidots pakalpojumu saraksts, kuru saņemšana ārvalstīs netiks kompensēta.
Tā kā direktīva praksē tiek ieviesta pakāpeniski un nosacījumi pakalpojumu saņemšanai ārvalstīs tiek pilnveidoti, NVD pārstāve neskaidrību gadījumā ieteica vērsties Nacionālajā Veselības dienestā, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.

Beidzot ledus sakustējies arī farmācijas jomā, un nu jau arī paši pacienti var ziņot Zāļu Valsts aģentūrai par zāļu blakusparādībām, ar kurām sastapušies medikamentu lietošanas laikā.

Līdz šim to bija iespējams izdarīt tikai ar ārsta starpniecību.

Tāpat Veselības ministrijā tiek izstrādāts Primārās veselības aprūpes attīstības plāns, kura sabiedriskā apspriešana vēl tikai priekšā.

Tā kā plāna ietvaros paredzēts vairāk veselības aprūpes nodot ģimenes ārstiem, kas klātesošajos izraisīja acīmredzamu neapmierinātību, jo, pirmkārt, vai jau tā noslogotajiem ģimenes ārstiem uzkraut vēl papildus pienākumus, otrkārt, vai ģimenes ārsts nepārvērtīsies par «universālo veļas pulveri», kas vienlaikus der visam un neder nekam un spēs apzināties robežas, kur beidzas viņa un sākas speciālista kompetence.

Tomēr piektdiena, 13
Kaut arī konferences vadītājs aicināja klātesošos nebūt māņticīgiem, diemžēl šī piektdiena nesa daudz sarūgtinājumu.

Ne viens vien atstāja konferenci vīlies, jo no gada uz gadu nekas nemainās, un naudas atkal nepietiek.