Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Dvēsele aiz cietās čaulas

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2013 / Nr. 8 - 2013

Dvēsele aiz cietās čaulas

Gunta Bite
žūrijas pārstāve

Pirmā doma, kas nāk prātā, dzirdot vārdu salikumu «nepilngadīgo kolonija», ir mazie noziedznieki, cietumnieki, sabiedrības tumšā daļa, jaunieši, no kuriem nekas labs dzīvē nevar sanākt. Daļa norobežojas no šiem jauniešiem un kategoriski nevēlas ar viņiem sadarboties, nemaz nerunājot par darba attiecību uzsākšanu vai uzņemšanu kādā sabiedriskā organizācijā.

Bez šaubām, dūmi nav bez uguns un šie jaunieši ir pārkāpuši likumu, tādā veidā izpelnoties būt minētajā iestādē. Tomēr es aicinu palūkoties uz šīs «monētas» otru pusi — kāpēc viņi pārkāpuši likumu? Daļa nāk no bērnu namiem, daļa — no nelabvēlīgām ģimenēm, bet daļa diemžēl no normālām ģimenēm, kādu nu sabiedrība to uzskata. Kurā brīdī parādās šis zīmogs — slikts, norakstāms, nepieņemams? Domāju, ka atbilde rodama mūsos pašos — sabiedrībā.

Vai redzes invalīds var strādāt normālu darbu? Vai palestīnietim un kurdam noteikti jābūt teroristam? Kurš teicis, ka normāla ģimene ir tikai tā, kurā bērnam ir abi vecāki? Vai melnādains jaunietis ar kapuci galvā vienmēr ir noziedznieks? Nē, taču stereotipi mums liek tā domāt. No tiem tik viegli vaļā tikt nevar.


Tieši šādi stereotipi bieži vien liedz redzēt kaut ko tik jauku un brīnišķīgu kā cilvēka dvēsele.

Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (AIeN) mitinās jaunieši ar dzīvu dvēseli. Pateicoties šīs iestādes darbiniekiem, pašiem jauniešiem un ES programmai «Jaunatne darbībā», ir iespēja kaut ko mainīt gan pašos jauniešos, gan sabiedrības uzskatos.

Latvijas Neredzīgo bibliotēkai jau otro reizi bija iespēja ielūkoties jauniešu dvēseles dzīlēs, kas parādījās viņu iesniegtajos darbos talantu konkursā «V.A.R.U.» jeb «Vēlos Attīstīties Radoši. Uzdrīkstos».

Konkursā lielākoties bija pārstāvēti roku darbi no dažādiem materiāliem. Pārsteidza darbi no desmitiem tūkstošu sīku detaļu, taču visvairāk uzrunāja darbi, kuri bija veidoti konkrētam mērķim.

Kāds jaunietis izveidoja kartona automobili, kuru dāvinās savam mazajam brālītim. Aplūkojot to tuvāk, ievēroju, ar kādu rūpību un mīlestību tas bija darināts, atšķirībā no darbiem, kas veidoti tikai konkursam.

Savukārt, cits jaunietis bija padomājis par mazo māsiņu, iekļaujot savā darbā rozā krāsu un viņas mīļākos animācijas filmu personāžus. Katrs sīkums, katra detaļa izstaroja to mīlestību un talantu, kuru caur stereotipiem mēs neredzam.

Kopā ar bibliotēku žūrijā bija arī Latvijas Nacionālās operas baritons Armands Siliņš, TV raidījumu vadītāja Jana Kalniņa, ielu kultūras un jauniešu kustības «Ghetto Games» producents Raimonds Elbakjans, Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis Gatis un Dinija no Radošās apvienības jauniešiem TREPES. Ikvienam bija savs redzējums un vērtējums, taču visi kā viens apbrīnoja jauniešu darbus un neslēpa izbrīnu par skarbo un bravūrīgo jauniešu izveidotajiem lācīšiem, zaķīšiem un rozītēm.

Tas parādīja, ka patiesībā ikvienā no viņiem ir maiga, mīlestību alkstoša dvēsele, kura paslēpta aiz izdzīvošanas čaulas.

Raimonds Elbakjans, kurš jauniešiem bija kā elks un respektējama persona, dāvanā saņēma speciāli «Ghetto Games» veidotas kaklā karināmas medaļu kartiņas. Tās pasniedzot, jaunietis bija ļoti uztraucies, vai patiks, savukārt, Raimondu pārņēma mulsums un acīs sariesās asaras.

Vienu no tām viņš nekavējoties uzkāra kaklā un nenoņēma, arī atgriežoties Grīziņkalnā uz «Ghetto Games» sacensībām.

LNerB no Cēsīm atgriezās ar origami stilā veidotu lidmašīnu un pārliecību, ka būtībā mēs visi esam vienādi.
Tikai vide, kurā dzīvojam, ir atšķirīga. Tieši vide ir sabiedrības veselības noteicēja. Tāpēc aicinu ikvienu veidot ap sevi pozitīvu un atbalstošu vidi, lai labais vairojas un sliktais iznīkst. Neaizmirsīsim, ka ikviens ir pelnījis otru iespēju. Par to runāja arī Melvins Bērdžess savā grāmatā «Kaifs», kas bibliotēkā pieejama gan redzīgo, gan Braila rakstā.

Šo un vēl citas grāmatas dāvanā saņēma LNerB simpātija Ainars Skudra, kurš bija izveidojis skaistu pandu ar apvijušos kobru. Šis darbs bibliotēku uzrunāja vistiešākā veidā: «Kurš teicis, ka panda un kobra nevarētu būt draugi?» Kurš teicis, ka panda ir labais un kobra — sliktais tēls?

Mūsu bibliotēka arī turpmāk piedalīsies dažādos sociālos pasākumos un vairos pozitīvismu, kas ikdienā tik ļoti nepieciešams mums visiem.