Radošā nošu darbnīca Vaivaru pamatskolā
Anna Dubovika

Jau otro gadu es, Renāte un Antons piedalījāmies vienā no Vaivaru pamatskolas rīkotajiem Baltā spieķa nedēļas pasākumiem. Baltā spieķa nedēļa tur notiek katru gadu oktobrī. Un šīs nedēļas ietvaros notika arī pasākums, kurā mēs piedalījāmies.

Šogad atkal bijām no skolas saņēmuši uzaicinājumu. Programmā bija paredzētas īpašas mācību stundas — mūzikas stundas, kuru pasniegšanai idejas radās skolotājai Irēnai Trubīnai. Var tikai apbrīnot viņas — redzīgā cilvēka radošumu — mūzikas mācību procesa uzlabošanai neredzīgajiem. Šogad, lai padarītu labāku mūsu radošo nošu darbnīcu, līdzās pagājušogad izmantotajai nošu tāfelei tika izmantots plastilīns, papīrs un pogas.

14. oktobrī jau no paša rīta devos uz Vaivariem, lai pusdeviņos būtu stundās. Pirmā stunda notika klasē, kur mācās C līmeņa bērni (bērni ar ļoti smagiem veselības traucējumiem). Stundā bērni nodziedāja 3 dziesmas, pārējā stundas daļa bija veltīta nošu veidošanai. Bērniem tika iedotas divas papīra lapas — viena, uz kuras veidot līnijkopu, otra — plastilīna rullēšanai.

No sava plastilīna bērni veidoja nošu līnijas — uz papīra lapas rullējot plastilīna gabaliņus garajās desiņās. Tās tad arī bija līnijas. Uz otras papīra lapas lipināja gatavās līnijas. Es arī ar prieku piedalījos šajā procesā. Jāatzīst, ka neērtības radīja tā rullēšana uz papīra, jo tas burzījās.

Mēs visi viens otram palīdzējām. Starp līnijām bija jābūt nelielai atstarpei. Protams, citam veicās ātrāk, citam lēnāk, taču svarīgs bija darba process un gandarījums par paveikto. Kad līnijas bija izveidotas, uz, zem vai starp attiecīgām līnijām vajadzēja likt notis. Tās bija pogas, pie kurām bija pielipināti no plastilīna izveidotie kātiņi. Viens pat bija izveidojis vijoles atslēgu. Gatavos darbiņus nesa uz skolas vestibilā noliktā galda, veidojot nošu izstādi. Jāpiebilst, ka šī darbnīca ir praktisks ieskats nošu sistēmā bērniem, kuri vēl tās nezin.

Nākamajā stundā, kura notika pie 2. klases bērniem, jau tika izmantota arī nošu tāfele, uz kuras bērni ar prieku gāja pie tās un lika notis uz, zem vai starp attiecīgām nošu līnijām. Protams, darbība bija jāveic ar aizvērtām acīm, uzvelkot speciālas brilles. Tad sekoja nošu darbiņu veidošana uz papīra no plastilīna. Gatavos darbiņus skolēni nesa uz izstādi.

Tad neilgi pirms desmitiem ieradās Renāte un Antons ar saviem vecākiem—pavadoņiem. Trešajā stundā, kas sākās plkst. 10:10, sākās mūsu koncerta pirmā daļa, kuru klausījās mazie bērni. Šī diena bija īpaša arī ar to, ka bija ieradies kultūras akadēmijas students Artūrs Hnikins, kurš mācās par režisoru pēdējā kursā un kā savu diplomdarbu izvēlējās veidot dokumentālo filmu par neredzīgajiem jauniešiem. viss pasākums (atskaitot C klases) tika filmēts. Mazos klausītājus ļoti aizkustināja mūsu priekšnesumi, tāpēc daļa bērnu bija ieradusies arī uz otro daļu.

Koncerta pirmā daļa iesākās ar A. Sirmā un D. K. Sirmās dziesmu «Lai dzīvo prieks!», kuru mēs nodziedājām visi trīs. Savu koncertu turpinājām ar I. Kalniņa «Mākonītis un mākonīte» flautai un klavierēm manā un Renātes izpildījumā, L. Reinika dziesmu «Pasakā» Renātes izpildījumā un J. Ķirša, N. Beļska dziesmu «Nes, mani nes». Tad bija pārtraukums un laikā, kad mazos bērnus veda pusdienās, mēs pārvietojāmies uz otro stāvu, kur notika koncerta otrā daļa.

Iepriecināja tas, ka koncerta otrajā daļā saradās vēl kuplāks klausītāju skaits. Otro daļu mēs ar Renāti atklājām ar J. S. Baha āriju no 3. orķestra svītas. Šo skaņdarbu mēs vēl nekur neesam atskaņojušas. Tas bija flautai un klavierēm. Koncerta otro daļu klausījās vecāko klašu skolēni un bērni no tuvākā bērnudārza.

Tālāk sekoja Vešņaka prelūdija klavierēm Renātes izpildījumā, tad — L. un M. Prinduļu «Debesis ir tuvu klāt» Renātes un Antona izpildījumā. Jāteic, ka ar šo sniegumu abi jaunieši ir ieguvuši «Nāc līdzās!» laureātu titulus. Nākamajā dziesmā «Vēstules no tāluma» manā, Renātes un Antona izpildījumā atklājas vēl viena Renātes prasme — šajā dziesmā viņa spēlēja melodiku (pūšamais instruments ar taustiņiem kā klavierēm).

Tālāk sekoja P. Čaikovska Valsis flautai un klavierēm manā un Renātes izpildījumā, R. Paula «Māte Marija» Antona izpildījumā, pie klavierēm Renāte. Taču vislielāko skolēnu, pedagogu un direktores atzinību izpelnījās U. Marhileviča, G. Rača «Tava sirds ir tavas mājas», izrādās, skolēni bija izveidojuši siržu plakātu.

Varētu teikt, ka publiku gandrīz kājās sacēla koncerta noslēgumā izskanētā dziesma no grupas «Cosmos», kuru jaunieši iestudējuši paši, bez pedagogu palīdzības. Šī dziesma izsauca milzīgas ovācijas. Tad sekoja skolas direktores pateicības runa un arī mums tika pasniegtas saldumu paciņas, kuras sagatavojuši skolas skolēni.

Pēc koncerta abi jaunieši ar saviem vecākiem—pavadoņiem devās mājās, un es paliku, lai kopā ar Irēnu piedalīties vēl divās stundās pie 3. un 1. klases, lai turpinātu radošo nošu darbnīcu. Viens no šiem darbiņiem ir atvests un nodots LNB muzejā.

Šī diena man noslēdzās ar pusdienām, kur pēc stundām devos ar savu mammu—pavadoni—asistenti, Artūru un Irēnu. Mēs devāmies uz Vaivaru rehabilitācijas centru, kur pie pusdienām nedaudz parunājāmies. Noslēgumā vēlos piebilst, ka Vaivaru pamatskolas pedagogu kolektīvs sniedz ļoti vērtīgas idejas mūzikas un citu priekšmetu mācību metožu pilnveidošanai vājredzīgiem un neredzīgiem skolēniem. Mūs uzņēma tik sirsnīgi un silti, kur vēl nekad mēs tā netikām uzņemti. Mēs sajutāmies kā īstajās mājās, kurās katru gadu gribas atgriezties, lai sniegtu koncertus un atkal izjust šo pozitīvo gaisotni.