Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Braila raksta nodaļas desmitgade

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2015 / Nr. 12 - 2015

Braila raksta nodaļas desmitgade
Gunta Bite, Braila raksta nodaļas vadītāja

Brīdī, kad 2005. gadā nodibinājās Braila raksta nodaļa (BRN), Latvijas Neredzīgo bibliotēka (LNerB) kļuva par vienīgo bibliotēku Latvijā, kura pati sava krājuma papildināšanai izdod grāmatas. Tagad tai ir vienīgā profesionālā Braila raksta redakcija Latvijā, tāpēc ka tā veidojusies no profesionāliem redaktoriem ar vairāku gadu desmitu darba stāžu šajā jomā.

Redakcijas priekšvēstures un vēstures ilglaicīgais dalībnieks ir Ivars Ozoliņš, kurš ar neredzīgo raksta grāmatām nepārtraukti strādā kopš 1960. gada. Šobrīd bibliotēka liek lielas cerības uz jauno redaktoru paaudzi, lai tā prastu pārņemt šo pieredzi un turpinātu to nest tālāk, lai Braila raksta grāmata nezaudētu savu kvalitāti.

Šī gada 2. novembrī Braila raksta nodaļa rīkoja tikšanos ar saviem sadarbības partneriem, atbalstītājiem un brīvprātīgajiem, lai kopīgi iepazītos ar nodaļas 10 gadu laikā paveikto, kā arī apbalvotu cilvēkus, kuri devuši lielu ieguldījumu nodaļas vai Braila raksta grāmatas attīstībā.

Šajā dienā LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu neredzīgo raksta grāmatu izdošanā saņēma BRN galvenais redaktors Ivars Ozoliņš. Savukārt LNerB Atzinības rakstus par dažāda veida ieguldījumu inovatīvu Braila raksta grāmatu tapšanā, kā arī to popularizēšanā saņēma tādi bijušie un esošie nodaļas darbinieki kā Dina Kāgane-Kovaļova, Vineta Bite, Ieva Velde, Herma Cīrule, Edijs Fuksis un Sarmīte Gromska.

Tika pasniegti arī 6 Pateicības raksti par sadarbību un atbalstu nodaļai. Starp saņēmējiem bija arī žurnāla «Rosme» bijusī redaktore Anita Zvirgzde, Strazdumuižas internātvidusskolas direktore Ligita Ģeida, kā arī pastāvīgais atbalstītājs sociālajos medijos Mareks Matisons.

10 gadu laikā Braila raksta nodaļa piedzīvojusi gan priecīgus, gan satrauktus mirkļus, tomēr tai vienmēr bijuši blakus cilvēki, kuri palīdzējuši, atbalstījuši un iedrošinājuši. Tāpēc nodaļas kolektīvs pašu rokām bija izgatavojis 8 īpašās balvas: lakotu koka trīsstūri ar iededzinātu uzrakstu «Braila raksta nodaļa». Senajā Ēģiptē trīsstūris simbolizēja gribasspēku, augstāko apziņu un mīlestību.

Šīs trīs īpašības piemīt ikvienam nodaļas darbiniekam: gribasspēks, lai turpinātu darbu, neskatoties uz šķēršļiem; augstākā apziņa, ko nodot grāmatu lasītājiem, piedāvājot augstvērtīgu literatūru; mīlestība pret grāmatām, Braila rakstu un rezultātu, kas iepriecina lasītājus.

Starp īpašo balvu saņēmējiem bija arī Ieva Jurgeviča, pateicoties kurai bibliotēkas krājumā ir vairāk nekā 10 grāmatas palielinātā drukā. Balvu saņēma arī divi bibliotēkas darbinieki: Aivars Lācis par tehnisko atbalstu un Alda Zariņa par lasītāju piesaisti, reklamējot nodaļas rīkotos pasākumus un konkursus.

Jubilejas ietvaros Braila raksta nodaļa izdeva grāmatu «Pieskārienu grāmatas», kurā lasītāji var iepazīties ar nodaļas darbu un tās sasniegumiem 10 gadu garumā. Grāmatas literārais redaktors bija Māris Salējs, savukārt korektore — Zane Daugule, kura arī saņēma vienu no īpašajām balvām par radošo un muzikālo atbalstu. Grāmata ir pieejama bibliotēkā gan Braila, gan redzīgo rakstā, savukārt nākošgad tā būs pieejama arī visās LNerB filiālēs.

Tikšanās noslēgumā BRN aicināja doties lāpu gājienā, lai aizdegtu Labo domu ugunskuru. Lāpu gājienu sāka esošie nodaļas darbinieki, kas veda viesus uz bibliotēkas pagalmu. Tajā atradās no bērzu malkas sakrauts ugunskurs, ap kuru pirmie lāpneši sastājās aplī.

Tad nodaļas vadītāja aicināja 6 atbalstītājus nostāties viņiem blakus, lai ar vārdiem «Paldies par atbalstu» saņemtu no darbinieka lāpu un aizdegtu ugunskuru. To aizdedza Dinija Bite (saņēma īpašo balvu par atbalstu brīvprātīgo piesaistē), Zane Daugule, Ieva Jurgeviča, Ligita Ģeida, Silvija Miciuna (bijusī LNerB direktores vietniece, saņēma īpašo balvu par atbalstu darba procesā) un tipogrāfijas «Dobums» īpašnieki Tenis un Ligita (Braila raksta grāmatu iesējēji).

Vēlāk aizdegtajā ugunskurā visi apmeklētāji varēja iemest Labo domu pagalītes, kuras izdalīja nodaļas vadītāja. Tā labās domas kopā ar uguns dzirkstelēm uzskrēja debesīs, lai vēlāk tās materializētos un vēlējumi piepildītos.

Braila raksta nodaļas darba rezultātu vērtētāji ir tieši lasītāji, kuru viedoklī nodaļa ieklausās. Ir liels gandarījums redzēt ar lasītājiem pilnu zāli, kad tiek rīkoti grāmatu atvēršanas svētki vai kādi citi pasākumi. Tieši tāpēc 3. decembrī, kad visā pasaulē tika atzīmēta Starptautiskā Invalīdu diena, LNerB lasītavā tika sumināti čaklākie un aktīvākie Braila raksta grāmatu lasītāji.

Starp čaklākajiem lasītājiem reģionos bija Kaspars Grigāns (Balvi), Svetlana Komisarova (Daugavpils), Ilze Baikovska (Cēsis), Rita Alksne (Liepāja), Agnese Puisāne (Rēzekne) un Elīza Berga (Ventspils). Savukārt Rīgā tika izvēlēti 3 čaklākie: Ilgvars Hofmanis, Anna Krastiņa un pats čaklākais — Staņislavs Kļavinskis. Paldies arī visiem pārējiem lasītājiem!

Izvēloties aktīvākos lasītājus, vērā tika ņemti sekojoši kritēriji: Braila raksta nodaļas rīkoto pasākumu apmeklējumu biežums, iesaistīšanās nodaļas aktivitātēs, dalība nodaļas izsludinātajos konkursos, informācijas iegūšana Braila rakstā.

Šoreiz izvēlējāmies 5 visaktīvākos. Tie bija: Laima Locāne, Andris Kalniņš, Ida Kronberga, Rute Erenberga un Indra Streņģe. Katrs no viņiem saņēma Atzinības vai Pateicības rakstus un dāvanu, kuru paši izvilka no Pārsteigumu maisa. Savukārt koncertā pārsteigumi bija sagatavoti ne tikai pasākuma apmeklētājiem, bet arī pašai vadītājai, jo tā noslēgumā uzstājās Mārcis Bogdanovs, kurš bija sagatavojis priekšnesumu ar īpašu aparātu.

Tas, Mārcim dziedot vienam, radīja tādu efektu it kā viņam būtu pievienojies vīru koris. Pārsteigums bija tik liels un patīkams, ka visi klātesošie izteica vēlēšanos nākošgad Mārci dzirdēt ar garāku programmu.

Tā noslēdzās Braila raksta nodaļas desmitgades svinības un aizsākās jauns gadu desmits. Darba priekšā vēl daudz. Katrs gads nāk ar jauniem izaicinājumiem un inovācijām.

Attīstoties jaunām informācijas tehnoloģijām, arī Braila raksta grāmatai jāattīstās tām līdzi. Tomēr būtiskākais ir apzināties, ka Braila raksta grāmata pastāvēs tikmēr, kamēr pastāvēs rakstītais vārds un cilvēks mācēs to pats izlasīt.