Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Pārskats par pasākumiem no 2016. gada aprīļa līdz novembrim

Par biedrībuStrazdumuižas klubsPasākumu atskats

Strazdumuižas klubā turpina darboties amatiermākslas kolektīvi, notiek dažādi koncerti, sarīkojumi, pasākumi un sapulces.

Šā gada 11. aprīlī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbinieces sarīkoja neredzīgā komponista Imanta Ozola 80. jubilejai veltītu atceres pasākumu ar mūziku, dzeju un atmiņu stāstījumiem.

Lielās talkas dienā – 23. aprīlī, pēc ražīga darba pienācās arī ražīga atpūta. LNB ar Rīgas domes Labklājības departamenta atbalstu organizēja atpūtas vakaru Strazdumuižas klubā, kur galvenais viesis bija dziesminieks-stāstnieks Atis Zviedris. Atis sniedza muzikālu baudījumu visiem klātesošajiem. Koncertu klausījāmies ērti sēžot pie galdiņiem, jo pēc koncerta sekoja disko dejas līdz pat nakts tumsai.

27. aprīlī pie mums viesojās Ilmārs Šterns un pianiste Maija Solovjova, aicinot iepazīties ar laikmetīgās dzejas un atziņu grāmatu "Mēness Baterija" (autors I.Šterns). Pasākumā skanēja autora dzejas lasījumi un paša radītu dziesmu izpildījumi, klavieru improvizācijas mūzikas pavadījumā.

29.aprīlī mūs apciemoja Ishojas mūzikas skolas audzēkņi no Dānijas, izpildot klasiskās mūzikas skaņdarbus.

11. maijā ar koncertu «Krāsainie sapņi» mūs priecēja jauniešu vokālais ansamblis «Pavasara brīnumputni» Anitas Andersones vadībā un deju kolektīvs «Strazdi» Agneses Elliņas vadībā. Šie kolektīvi varēja parādīt jaunapgūto, jo lielāka mēroga koncertos parasti laika trūkuma dēļ var izpausties tikai ar diviem trim priekšnesumiem.

28. maijā mūsu kolektīvi bija sagatavojuši koncertu «Nieks no zvaigžņotā pajuma», ko veltījām Latvijas Neredzīgo biedrības 90 gadu jubilejai. Koncertu vadīja Alda Zariņa un Vladimirs Krops. Alda iesāk koncertu ar dzeju, tad ar ievadvārdiem. Ilgvars Hofmanis sniedz nelielu ieskatu biedrības vēsturē, pareizāk sakot – amatiermākslas jeb pašdarbības kolektīvu vēsturē, kas ir senāka par biedrības vēsturi. Alda ieskaņai iepazīstina ar kluba mākslinieciskajiem kolektīviem. Tad ar dzeju un dziesmu mūs uzrunā Strazdumuižas Drāmas un dzejas teātra dalībniece Agnese Elliņa (pie klavierēm Vlada Hmeļevska). «Epsilons» izpilda divas Vladimira Kropa dziesmas. Ar divām dziesmām koncertā piedalās sieviešu vokālais ansamblis «Rudens roze» (pie klavierēm vadītāja Anita Andersone). Divas dejas izpilda kolektīvs «Strazdi» (vadītāja Agnese Elliņa). Anitas Andersones vadībā šajā pavasarīgi karstajā dienā divas dziesmas dzied jauniešu vokālais ansamblis «Pavasara brīnumputni». Vladimirs lūdz dalīties savās atmiņās vairākus zālē atrodošos cilvēkus, kuri ir pašdarbnieki—veterāni. Ausma Dimitrijeva par cilvēkiem, kuru nopelni visbiežāk nāk prātā, min Aleksandru Svilānu, kā arī Kimu Poli un Jāni Čakstēnu. A. Svilāns bijis Cēsu MRU direktors laikā, kad Ausma tur dzīvoja un uzsāka darba gaitas. Gājis visādi, bet Aleksandrs izrādījis rūpes un iejūtību, tāpēc viņam Ausma saka lielu paldies. Kims Polis rūpējies par pašdarbniekiem, lai cilvēkiem būtu labi, ērti izbraukumos, pratis pulcināt neredzīgus cilvēkus, arī pats vadījis biedrību. Vislabākās atmiņas Ausmai ir par J. Čakstēnu, kurš arī vadījis biedrību un daudz tās labā paveicis. Viesturs Kārkliņš pastāsta, ko viņam devusi biedrība: dzīvokli augstceltnē (12–stāvu mājā), izglītību, darbu. Pateicoties Voldemāram Sulainim, viņš kļuvis par dalībnieku Pūtēju orķestrī, kur spēlējis 38 gadus. Viņš mīl dzīvi un darbu, priecājas par dabu, svaigo gaisu un putnu dziesmām agros pavasara rītos. Savulaik, pateicoties biedrības sagādātajām iespējām, apceļojis bijušās Padomju Savienības zemes: peldējies melnajā jūrā, uzkāpis augstākajās Karpatu kalnu virsotnēs. Vladimirs aicina atmiņās dalīties Ruti Erenbergu. Rute jau 54 gadus ir LNB biedre. Viņa kā mazs bērns no Gulbenes rajona Druvienas pagasta viensētas atnāca uz neredzīgo skolu. Arī Rute ar pateicību atceras savu pirmo mūzikas skolotāju V. Sulaini, kā arī skolotāju Malvesi, kura mācīja spēlēt teātri. Amatiermākslas kolektīvos (ieskaitot skolu) Rute darbojas kopš 1957. gada. 21 gadu dzīvodama Liepājā, Rute dzied gan Neredzīgo biedrības jauktajā korī «Ezerkrasts», gan pilsētas jauktajā korī «Kursa». Viņa piedalījusies četros dziesmu svētkos, kas ir gan liels darbs, gan arī liels prieks. Rute piemin bijušo Strazdumuižas kluba vadītāju Ņinu Kramiņu un citus entuziastus, kas laikmetu griežos pratuši nosargāt to, lai kultūras darbs atdzimtu un varētu turpināties. Šis ir vienīgais klubs Latvijā, kur redzes invalīdiem ir pašdarbības kolektīvi, Saka Rute. Prieks, ka mums piebiedrojas jaunatne, jaunas balsis korī. Viss pilnveidojas un virzās uz priekšu, tikai vajag prieku, vajag sīkstumu, vajag dullumu, un vajag darīt. Rute mudina mūs iesaistīt jaunatni mākslinieciskajos kolektīvos un cer, ka mums veiksies. Vladimirs uzaicina visus piecelties un ar klusuma brīdi godināt biedrības nozīmīgos cilvēkus, kas veidojuši tās vēsturi.

Piesakot programmu, Alda pastāsta par katru kolektīvu, kad tas dibināts, kādi dalībnieki šajā dienā piedalās, lai klātesošie, kas varbūt nevar tik labi saskatīt skatuvi, būtu informēti.

Vīru vokālais ansamblis «Senozols» izpilda divas Raimonda Paula dziesmas (vadītāji Aldis Andersons un Egils Norbūts), pie klavierēm A. Andersons.
Koncertu turpina nesen izveidota grupa «Diminuendo», kuras sastāvā Anna Dubovika, Dmitrijs Gavrilovs, Indulis Pēcis un Lauris Kuzņecovs. Viņi izpilda vienu I. Pēča un vienu Jura Brenča dziesmu.

Strazdumuižas Drāmas un dzejas teātra dalībnieki Ineses Vanagas vadībā turpina koncertu ar deviņiem Jāzepa Osmaņa dzejolīšiem.

Tad Strazdumuižas Pūtēju orķestra izpildījumā noklausāmies četrus skaņdarbus, kas mūs iepazīstina gan ar rumāņu, gan vācu, gan afrikāņu, gan ebreju mūziku. Vadītājs – Armands Ozols.

Koncerta izskaņā vārds tiek dots ilggadējam drāmas kolektīva dalībniekam Gunāram Kleinam. Viņam atmiņā kopš 1949. gada pavasara palicis toreizējais biedrības priekšsēdētājs Meikols Gudriņiks, kā arī prasmīgais darbnīcu vadītājs, kurš bijis ļoti iejūtīgs pret redzes invalīdiem. Tiek pieminēts arī K. Polis, kurš bija ilggadējs Cēsu MRU vadītājs, arī talantīgs muzikants (spēlēja bajānu). Bijis arī talantīgs inženieris Ēriks Neimanis, kurš, atbraucis uz darbu, negājis vis uzreiz savā kabinetā, bet tūliņ pagalmā devis rīkojumus, kas jāizdara, viss noticis ļoti saskaņoti. Drāmas kolektīvā Gunārs nospēlējis kādus 30 gadus. Kad režisors bijis talantīgais Linards Apinis, viņš arī sarakstījis lugu «Ķēķis», kas bijusi Gunāra mīļākā izrāde.
Strazdumuižas kluba vadītāja Inita Ozoliņa atceras šī kluba direktori Lūciju Savicku, koncertus un bērnurītus, kurus apmeklējusi, būdama jaunāko klašu skolniece. Viņa atceras skolas bibliotekāri, Annu Zālīti, kura bija LNB biedre. Viņa saka lielu paldies visiem «mūsu cilvēkiem», kas rosīgi darbojas klubā – gan māksliniecisko kolektīvu dalībniekiem, gan šo kolektīvu vadītājiem, kā arī visiem, kas palīdzējuši kluba darbā un ar padomiem.
Pēc koncerta – groziņu vakars ar dejām, muzikants – Dmitrijs Gavrilovs.

2. jūnijā pulcējāmies kluba pagalmā, tautā sauktā par «pils dārzu», kur dienas centra ļaudis bija sarīkojuši dārza svētkus; bija sarūpēta mūzika, cienasts, tika cepti šašliki, kopā padziedājām.

3. jūnijā pasākuma «Rīga spēlē teātri» ietvaros Strazdumuižas kluba Drāmas un dzejas mūs pulcināja uz Jura Alunāna lugas «Pašu audzināts» izrādi. Izrādi, protams, vērtēja arī komisija.

Vairāku mēnešu garumā projekta «Sajūtas, kas tumsā skan» ietvaros notika mēģinājumi. Projekta dalībnieki tika sadalīti 3 grupās – vokālajā, ritmikas un teātra. Šīs nodarbības arī pamatā notika Strazdumuižas klubā. Pirmā un galvenā izrāde notika Latvijas Neredzīgo biedrības 90 gadu jubilejas pasākumā Zemkopības ministrijas telpās 10. jūnijā.

23. jūnija vakarā kluba «Pils dārzā» līgojām līdz saules lēktam, kuru gājām sagaidīt pie Juglas ezera. Tāpat kā Dārza svētkos lūdzām bibliotēkas darbinieku un svētku dalībnieku Aleksi sacept šašlikus. Alda vadīja mūsu kopīgo dziedāšanu. Bija rotaļas, sarunas un viss, kas piederas Jāņos.

Vasarā daudzi bauda atvaļinājumu un brīvdienas, bet ik gadu augustā Rīgas svētku ietvaros Strazdumuižā tiek rīkoti Ciemata svētki. Arī šogad kluba mākslinieciskie kolektīvi tajos aktīvi piedalījās. Kluba telpās (un ne tikai) visu dienu notika dažādi svētku pasākumi, kas vakarā noslēdzās ar CV projektu vadītājas Sandras vadīto diskotēku.

Mūsdienu kultūras forums «Baltā nakts», kas ik gadu Rīgā notiek septembra sākumā, šogad notika naktī no 10. uz 11. septembri. «Baltās nakts» pasākums Rīgā notika vienpadsmito reizi, tas ir daļa no starptautiska projekta «Eiropas baltās naktis», ko aizsāka piecas Eiropas galvaspilsētas – Brisele, Madride, Rīga, Parīze un Roma. Tagad tām pievienojušās vairākas citas pilsētas. Šo pasākumu ietvaros arī Strazdumuižas klubā 10. septembra pievakarē norisinājās koncerts — performance, kura autors bija Ilmārs Šterns. Tas radīja gaišumu skatītāju un klausītāju sirdīs. Pasākuma koncepts bija vienkāršs, bet ļoti piepildīts. Bija gan deju elementi, ritma etīdes, tautas mūzika, estrādes žanrs un dzeja. Lielu paldies sakām Ilmāram Šternam, pianistei Maijai Solovjovai, saksofonistei un stepa dejotājai Annijai, kā arī projekta «Sajūtas, kas tumsā skan» dalībniekiem!

Šogad koncerts «Baltā spieķa dienas noskaņās» notika 14. oktobrī. Pasākumu vadīja Inita Ozoliņa. Koncertu ieskandināja jauniešu vokālais ansamblis „Pavasara brīnumputni". Turpinājumā ar patīkamām klavieru skaņām klausītājus apbūra pianiste Vlada Hmeļevska. Romantiskās noskaņās sekoja sieviešu ansambļa «Rudens roze» uzstāšanās. Skatuves grīdu rībināja deju kolektīvs ar priekšnesumu „Cūkas Driķos" un „Līnijdeju". Strazdumuižas Drāmas un dzejas teātris bija parūpējies par mūsdienīgu, brīžiem pikantu dzeju, kuru starplaikā pavadīja jautras dziesmas ģitāras pavadījumā. Kvalitatīvu skanējumu demonstrēja vīru vokālais ansamblis „Senozols" un jauktais koris „Jolanta". Solists Antons Sņegovs lika atcerēties bērnību ar dziesmiņu „Mērkaķītis". Koncerta noslēgumā ārzemju mūzikas pasaulē mūs aizveda Strazdumuižas Pūtēju orķestris. Baltā spieķa dienas pasākums turpinājās ar balli un groziņu vakaru. Mūžam jaunā grupa „Epsilons" dejās lika griezties jauniem un veciem. Pie galdiņiem risinājās saviesīgas sarunas ar sen neredzētiem paziņām. Ap pusnakti „Epsilonu" nomainīja DJ Sandra (Sandra Smona), dejas turpināja izturīgākie pasākuma apmeklētāji. Paldies, visiem kolektīviem par nerimstošo darbu, lai kultūras dzīve Strazdumuižā vienmēr būtu tik krāsaina un augstā līmenī!

Novembris Strazdumuižas kluba un arī ciemata kultūras dzīvē izrādījies sevišķi rosīgs. Otrajā novembrī pie mums klubā viesojās pianiste Ilze Jaunzeme. Viņa atskaņoja skaistu Mocarta, Šūberta un Grīga klaviermūziku. Žēl gan, ka bija tik maz klausītāju tik lieliskā koncertā, bet tie, kas bija atnākuši, tiešām izbaudīja brīnišķīgo mūziku un tās sniegumu.

Un jau nākamajā dienā – 3. novembrī – pie mums viesojās VEF Kultūras pils vokāli instrumentālais senioru ansamblis koncertā «Zelta rudens izskaņai», kurā dzirdējām gan solistu Edītes un Jura dziedātās dziesmas, gan viņu duetus, gan flautista Dailoņa sniegumu, gan vadītāja Alda Andersona lielisko klavieru pavadījumu.
Svētki ir tad, kad tie ir. Žēl, ka nevaram tos kaut kā izdalīt pa vairākām dienām, lai baudītu vairākas dienas pēc kārtas pa mazumiņam!

11. novembrī atzīmējam Lāčplēša dienu, kad godinām brīvības cīņās kritušo kareivju piemiņu. Šajā dienā notika gan LNerB rīkotais jaukais pasākums ar lāpu gājienu, svecīšu nolikšanu, koncertu utt., gan arī koncerts mūsu klubā, kurā piedalījās Juglas Mūzikas skolas audzēkņi un skolotājas, šīs skolas absolventes Anna un Renāte, vietējā dzejdare Ausma Bobkova un noslēgumā ar trim Lāčplēša dienas koncertam ļoti piemērotām dziesmām koris «Jolanta», vadītāji Jānis Āboliņš un Baiba Ozoliņa, koncertmeistare Ina Fedorovska.

Koncertu iesākām ar mūsu valsts Himnu, kuras kopdziedāšanu kopā saturēja Ina Fedorovska, kura to pavadīja uz klavierēm. 15 mūzikas skolas audzēkņi un 3 skolotājas ar dažādiem instrumentiem ieveda mūs mūzikas un skaņu pasaulē.

16. novembrī koncerts «Veltījums Latvijai», kuru vadīja Strazdumuižas kluba Drāmas un dzejas teātra režisore Inese Vanaga. Tajā piedalījās sieviešu vokālais ansamblis «Rudens roze», jauniešu vokālais ansamblis «Pavasara brīnumputni», vīru vokālais ansamblis «Senozols», estrādes ansamblis «Epsilons», bērnu deju kolektīvs «Strazdulēni» un Drāmas un dzejas teātra aktieri. Pasākums bija tādā jaukā, sirsnīgā noskaņā, sākām to ar kopīgi dziedātu himnu Anitas Andersones klavieru pavadījumā. Nobeigumā kopā ar A. Andersones un D. Ezeriņa muzikālo pavadījumu vienojāmies kopdziesmā – gandrīz jau par tautasdziesmu kļuvušajā Ulda Stabulnieka «Tik un tā».
Tuvākajā laikā!

22. decembrī plkst. 18.00 Strazdumuižas klubā notiks Ziemassvētku koncerts, kur mūsu kolektīvi varēs parādīt plašāk jaunapgūto repertuāru.

29. decembrī Vecgada jeb Jaunā gada sagaidīšanas balle pie galdiņiem ar dzīvo mūziku. Dalības maksa 3 eiro un groziņš. Aicinām visus!